http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-12/763371
Kad biju apģērbusies un uzkrāsojusies, es paņēmu somu no krēsla un telefonu no naktsgaldiņa. Es, nepaēdusi brokastis, steidzos uz darbu, lai paspētu visu izdarīt.
Nonākusi veikalā, es momentāli ķēros pie darba. Man vajadzēja paspēt iztīrīt 6 būrus uz 1 akvāriju. Man paveicās, ka pārējie akvāriji jau vakar bija iztīrīti. Paldies Dievam, es visu izdarīju pietiekami ātri, lai paspētu laicīgi atvērt veikalu un viss būtu izdarīts.
Kā jau parasti, veikals bija tukšs, tikai dažreiz šeit kāds iegriežas. Man tas šajā darbā patīk, pilnīga noslēgtība. Vismaz es pilnīgā neizniekoju brīvdienas.
Šī diena bija perfekta, bet es nevarēju saprast kāpēc tā ir. Tad atcerējos, ka šodien nav tracinošā Dmitrija, arī klientu nebija.
Kad biju mājās bija jau 18:30. Es pārģērbos mājas drēbēs un uzreiz ķēros pie mācībām.
Tad kāds attaisīja durvis un man uzsauca.- 5 minūtes un braucam.-
Tas bija Sebastians. Es atrāvos no mācībām, lai pievērstos viņam.
Kad pagriezos, ieraudzīju Sebastianu, kurš bija ļoti ērti iekārtojies manā gultā.
- Es nebraukšu,- nosodoši paglūnēju uz puisi,- un lūdzu beidz gulēt manā gultā!-
Sebastians piecēlās un pienāca man tuvāk - Kā to saprast, nebrauksi?-
- Tā vienkārši, - piecēlos un paspēru soli viņa virzienā.
Nu vairs starp mums bija tikai metru liela atstarpe. Sebastians to pārvarēja un apvija savas rokas man ap vidukli. Nez, kāpēc es ļāvos, lai gan apzinājos risku.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-14/764084
