local-stats-pixel fb-conv-api

Izredzētā 110

102 1

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-10/759466

- Noteikti, ka nepārprati.- viņa balss bija salta: - Apsēdies.-

- Sebastian, kāpēc?- es biju šokā.

- Tu nogursi, stāvot kājās.-

- Sebastian!- biju jau nokaitināta.

- Tu gribi dzirdēt patiesību?- viņš kļuva mazliet nopietnāks.

- Jā! -

- Tu esi tik fantastiska, un tajā vakarā tu biji vienkārši neatvairāma. - viņš atzinās, - Tu mani apbur.-

Kādu laiku valdīja kapa klusums. Pēkšņi viss ap msni sagriezās.

Es attapos uz soliņa uz kura bija sēdējis Sebastians, un viņš bija pārliecies man pāri.

- Tev viss labi?- viņš bažīgi vaicāja.

- Jā, laikam. - es pa miglu atbildēju.

Es izlēmu, ka jūtos pietiekami labi, lai celtos, bet Sebastians tā nedomāja. Viņš mani apturēja, kad centos piecelties.

Es neizpratnē palūkojos uz viņu. - Ko tu dari? -

- Labāk vēl necelies. - viņš man mīļi uzsmaidīja.

Mēs vēl kādu laiku palikām parkā, sēžot uz soliņa. Tad no ēnām iznira Vineta. Vineta ir Sebastiana bijusī draudzene un par skatu, kas pavērās viņas priekšā, viņa nebija diez ko priecīga. Viņa pienāca un iesita Sebastiam pļauku. Vineta kā aizsvilies pūķis nozuda ēnās.

Mēs saskatījāmies un sākām smieties. Godīgi sakot, pirmo reizi dzirdēju viņa smieklus. Tie bija tik saldi un skanīgi.

- Vai es esmu pietiekami atguvusies? - sarkastiski vaicāju. Es sapratu, ka ir laiks atgriezties mājās, pirms kāds nav sācis mani meklēt.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-12/763371

102 1 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000