local-stats-pixel fb-conv-api

Izdzīvo dzīvi vēlreiz tikai savādāk.0

28 0

Kad viņa piedzima ārsti noteica smagu diagnozi: bērnu cerebrālā trieka. Vecāki vēlējās mainīt viņas dzīvi, jo viņa bija pelnījusi dzīvot. Dzīvot, kā parasts bērns, bet viņas slimība viņai to neļāva. Mamma viņu mācīja, tā kā parastu bērnu tikai mājas apstākļos, lai viņas dzīve būtu kaut cik stabila, bet slimība lika par sevi manīt. Viņa katru dienu smagi strādāja, bet arī atpūtās un rotaļājās...

Viņa varēja būt laimīga, jo vecāki nepameta viņu uz ielas vai nenogalināja, bet cīnījās gan par meitas laimi, gan par savu sen izsapņoto sapni, bērniņu. Viņas vecāki vērsās gan pie ārstiem, gan pie psihologiem, gan citām ārstnieciskām iestādēm, bet visur viņu noraidīja un negribēja palīdzēt. Māte Zane saprata, ka šeit Latvijā neviens viņai palīdzēt nevarēs un nolēma doties uz Ameriku, varbūt tur kāds palīdzēs? Arī finansiālie līdzekļi bija pietiekami atlika tikai sagatavot visu braukšanai jeb precīzāk sakot lidošanai. Kad viss bija sagatavots visa ģimene kopā izlidoja uz Ameriku. Tur viss notika kā bija plānots un Luīze, mazā meitene , kura vēl pirms nedēļas spēja gulēt tikai gultā bija vesela! Vēl mēnesi viņi palika Amerikā, bet vēlāk ar lidmašīnu devās atpakaļ. Diemžēl notika lidmašīnas avārija, kurā izdzīvoja tikai divi cilvēki Luīze un viņas tētis Arnis. Luīze tikai sveikā cauri ar vieglu smadzeņu satricinājumu, bet Arnis tika paralizēts uz visu mūžu. Šoreiz ne Amerikas ārsti, ne Latvijas viņam nevarēja palīdzēt. Viņš visu mūžu dzīvos paralizēts.

„Tēt, kas ar tev?” viņa jautāja piegājusi pie tēva gultas, juzdama, ka kaut kas nav labi

„Es tev pastāstīšu visu, tikai apsoli, ka neraudāsi, bet visu mūžu rūpēsies par mani!” Viņš nočukstēja uzticēdamies meitai

„Protams tēt. Vai kaut kas nav labi?” viņa jautāja cenzdamies turēt acu kaktiņos asaras, kuras tūlīt, tūlīt sprāgs laukā.

„Nē diemžēl. Man noteica paralīzi, bet šoreiz tas ir ļoti smags gadījums.”

„Aizbrauksim uz Ameriku un viss būs labi! Tā tas arī bija ar mani!”

„Šoreiz tas nepalīdzēs” viņš iesmējās, bet Luīze sāka raudāt un cieši satvēra tēva kājas. Tas bija smags trieciens viņai.

Protams, turpmāk viss notika kā viņa bija solījusi tēvam, lai gan tēvs bija arī atradis tādu darbu, kur jāstrādā mājās ar datoru. Luīze kļuva par pasaulslavenu modeli, un neviens nespēja pat iedomāties par viņas šaušalīgo pagātni. Daudzi fani gan murgoja savās mājas lapās pilnīgi absurdu biogrāfiju, kas Luīzes dzīvi tikai padarīja saldāku.

Pēc 20 gadiem tomēr atradās ārsts, kurš spēja izdziedēt Arņa kājas un to arī izdarīja. Kopš tā laika Luīze sāka braukāt arī uz citām pilsētām, bet visur ņēma līdzi tēvu. Īpaši svarīgi, manuprāt, ir arī tas, ka ar lidmašīnu viņi nekur nedevās...

28 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000