Es dzejoļus tagad lasu kā detektīvus
Vien pirmās un pēdējās rindas.
Tas laikam (tāds) vecums.
---
Viņš ir kā klaips bez garozas,
Bez satura un pretestības.
---
Akmens ir koncentrēts vējš,
Saules zaķīši tajā paslēpušies.
Kutina paslēpes.
---
Man patīk tas, ko es redzu -
Rīts lēnām apglezno sienu.
Fantastiski skaisti atdzīvojas.
---
Stāv cilvēki kā robežstabi
Kaili savā greznībā.
Manā pagājībā.
---
Kā brīnums, kas nav nevienam piesaistīts,
Tu esi brīvs.
---
Skumjas kā glāzē vīns.
---
