local-stats-pixel fb-conv-api

Ilgas //977

88 0

Piedodiet, ka nespēju jūs iepriecināt katru dienu. emotion Diemžēl šobrīd brīvdienas ir vienīgās dienas, kad varu nodoties rakstīšanai.

Lai patīkama lasīšana!

----------------

Hanna stāv milzīga spoguļa priekšā un mēmi raugās pretī atspulgam, kurā gozējas sveša meitene. Viņas mati ir taisni, gludi un mirdzoši. Izstīdzējušais augums ietērpts sarkanā kleitā. Audums ir gluds un patīkams, tas maigi pieglaužas ādai, atgādinot par Reiņa pieskārieniem.
Hanna ievelk saraustītu elpu un uzdrošinās ielūkoties savā sejā. Tā izskatās svešāda, lai gan nekas nav mainījies. Āda ir matēta un perfekta, viņas skropstas ir piecas reizes garākas un apjomīgākas, bet krāšņāko akcentu piešķir tieši lūpas, kas krāsojas ķiršsarkanā tonī, atsvaidzinot un papildinot koptēlu.
Meitene apkļauj roku ap mazo klaču, kas mirdz sudrabotā krāsā. Viņa izskatās nevainojami. Pēc visa pārdzīvotā, Hanna izskatās tā, it kā tikko būtu izkāpusi no modīgākā žurnāla vāka, sākot jaunu, skaistu dzīvi, atstājot negatīvo pagātnē.


Tomēr zem visām šīm greznajām audumu un kosmētikas kārtām, tā vēl aizvien ir tā pati meitene ar lauzto sirdi, kas samīdīta dubļos un to vairs neviens nekad nespēs salikt atpakaļ. Brīdī, kad domas jau ceļo bīstami tālu atpakaļ laikā, pie durvīm kāds bikli pieklauvē un telpā parādās Loretas galva.
-Vai esi gatava? - Viņa vaicā, ienākdama iekšā. Arī draudzene (jā, Hanna visbeidzot ir sapratusi, ka bez Loretas neviena cita viņai nav. Viņa bija tā, kas palīdzēja pārvarēt dzīves tumšos mirkļus un sataustīt gaismas slēdzi. Viņa bija blakus, kad Hanna naktīs kliedza, apziņai turpinot izdzīvot vienu un to pašu murgu neskaitāmas reizes. Loreta bija blakus arī priecīgos mirkļos un galugalā, viņas abas kļuva nešķiramas.) izskatās daudz labāk, nekā ikdienā.


Tā vairs nav noplukusī būtne bez dzirksts acīs, bet gan skaista, jauna dāma, kura šonakt satiks savu sapņu vīrieti.
-Pastāsti man vēlreiz par šo pasākumu! Man ir trakoti bail. - Hanna ieķeras spožajā somiņā un uzmanīgi apsēžas uz milzīgas divguļamās gultas. Tā ir mīksta un ērta, viņa labprāt būtu likusies vienkārši gulēt, jo izteiktā diskomforta dēļ tas nav iespējams. Meitene ir visādi centusies pierast pie noplukušā, plānā matrača, taču tas tā arī nav izdevies, tomēr viņai vismaz ir jumts virs galvas.
-Tā tad... - Loreta ievelk gaisu, - Šovakar te pulcēsies dažādi ļaudis no augstām aprindām. Viņi izklaidēsies un daudz dzers, tāpēc mums šī ir lieliska iespēja, lai kādu "nocopētu". Jāsāk ar neitrālu sarunu, pamazām iepazīstot otru cilvēku. Šampanietis, uzkodas, ilgas, bezjēdzīgas sarunas, bet visbeidzot mums ir iespēja kļūt par kāda biezā tētuka pavadonēm. - Loreta saberzē plaukstas, it kā jau kādu būtu "nomakšķerējusi".


-Un tas taču viss? - Hanna vēlreiz vēlas pārliecināties, ka nekas vairāk par tukšām pļāpām nav pieļaujams.
-Protams. Mēs esam augstas klases dāmas, kas pirmajā vakarā neguļas zem svešiniekiem. - Viņa viegli pasmaida un Hanna dara tā pat.
Loreta par šo pasākumu bija jau ieminējusies pirms vairākām nedēļām, tomēr tajā laikā meiteni mocīja šausmīga saaukstēšanās, tāpēc viņai šķita, ka realitāte ir sajaukusies vienā putrā kopā ar murgu pasauli.


Pēc tam draudzene vēlreiz ieminējās par tuvojošos notikumu un piemetināja, ka viņai kāds paziņa to ir gatavs sponsorēt ar noteikumu, ka abām būs jānotver kāds bagātnieks, ar ko pavadīt kopā vakaru. Dāsnais paziņa nebija žēlojis ne eiro – meitnēm tika viss – grezni viesnīcas numuri, speciāli pasūtīti unikāli tērpi, frizieris un grimma mākslinieks, kas abas pārvērta līdz nepazīšanai, taču Hannai patīk šis tēls, jo tas ir tik tālu no realitātes, cik vien iespējams.
Diez vai kāds būs ieinteresēts palīst apakšā zem visām šīm mākslīgi veidotajām aizsargkārtām, lai piekļūtu viņas dvēselei.


Loreta pieceļas kājās, maigi violetajai kleitai nolīvojot. Gaisā uzvēdī izsmalcināts aromāts. Sievietes mati ir saņemti milzīgā copē un arī viņas seju klāj grimms, kas gandrīz nosedz patieso identitāti.
Viņa cieši apskauj Hannu, iečukstot ausī, ka viss būs labi. Tad viņas sasmaidās spogulī un dodas. Hannai trīc iekšas un viņa ir gatava mesties atpakaļ uz numuriņu, ieslēgties tajā un pavadīt tur atlikušo vakara daļu.
Nekad agrāk meitene nav centusies flirtēt ar kādu tik apzināti, lai plānotu kopā pavadīt vakaru, tomēr izlikties taču viņa prot visai labi. Kamēr abas dodas pa gaiteni lejā uz restorānu, Hanna prāto, ko gan šobrīd dara Alans un...Reinis... Vai viņi vēl aizvien plēšas un turpina saasināt savas attiecības līdz maksimumam?


Hanna cer, ka nē. Kaut abi brāļi apjēgtu, cik muļķīgi ir strīdēties kāda skuķa dēļ. Viņa nevēlas, lai meitenes dēļ rastos nopietnas problēmas. Vairākas reizes viņa bija mēģinājusi zvanīt gan Alanam, gan Reinim, tomēr iesāktais tā arī nekad netika novests līdz galam.
Viņa vienkārši nezināja, ko teiktu, ja kāds no abiem atbildētu. Atvainoties, taisnoties vai nolūgties būtu muļķīgi un zemiski. Viss jau ir noticis un izdarīts, laiku atpakaļ pagriezt nav iespējams un Hanna jau ir visu zaudējusi.


Galugalā, viņa nolēma turpināt eksistēt ar mērķi, ka kādu dienu kļūst nedaudz vieglāk elpot un krūtīs mazināsies smaguma sajūta, kas spiež pie zemes un dzen dziļāk tumsā.
Loreta satver meitenes roku un viņa attopas restorāna vidū. Apkārt plūst cilvēku masas – tās ir dāmas dārgās, mirdzošās vakarkleitās un kungi smokingos. Apkārt virmo dārgi aromāti un balsu murdoņa.
Viesmīlis piedāvā Hannai glāzi šampanieša, no kura viņa neatsakās. Saspringtajam ķermenim taču kaut kā jāatslābst.
Hanna iemalko dzērienu un piever acis. Fonā spēlē dzīvā mūzika un kāda sieviete ar neticami samtainu balsi izpilda pasaulslavenas dziesmas.
Loreta jau kaut kur ir nozudusi. Hanna ķeras klāt nelielām uzkodiņām, kas gan viņai nav pazīstamas, tomēr izskatās gana aicinoši, lai nobaudītu.


Kad viņa pagriežas, lai uzlūkotu zāli un novērtētu sanākušos, meitene ietriecas kāda vīrieša mugurā un apreibst ne tikai no pēkšņā trieciena, bet arī no tik labi pazīstamās smaržas.
Šampanietis gozējas uz viņa baltā krekla, atstādams iedzeltenu traipu, bet nelielā uzkodiņa ar jūras velšu dekoru bez skaņas piezemējas uz grīdas.
Hanna paceļ acis. Vēderā viss sagriežas.


***


-Viņš jau ir klāt? - Loreta jautā Artūram, kurš noslēpies pašā zāles stūrī, tādējādi nav pamanāms.
Viņš lēnām malko viskiju ar ledus gabaliņiem un laima šķēlīti. Artūrs paceļ hūti augstāk un vērīgi nopēta Loretu.
-Kuru katru mirkli būs. - Viņš atbild.
-Saproti, plāns nevar noiet greizi. Viņam jāsavaldzina Hanna... - Loreta lauzī rokas. Viņa jau spēj iedomāties, kas notiks, ja kaut kas nebūs, kā nākas.
Artūrs vēro satraukto Loretu un gārdzoši iesmejas.
-Protams. Citādāk tu zaudēsi visu, tajā skaitā savu nožēlojamo dzīvību. - Viņš pavīpsnā, atgādinot par spēles augstajām likmēm.


Ja tam bagātniekam neizdosies izkrāpt no Hannas mantojumā atstāto māju, tad viss būs zaudēts.
Artūram iezvanās telefons, un Loreta uzreiz salecas. Viņš lēnām kustībām nospiež atbildes taustiņu un tikpat lēni tuvina to ausij.
Vīrietis runā ātri un pieklusināti. Loretai īsti neizdodas saprast, kāds ir temats un vai zvanītājs ir tas noslēpumos tītais vīrietis, kas spēs savaldzināt Hannu.
-Viņš ir klāt. Tev jāizved Ēriks pie Hannas. - Artūrs saka un norāda uz kādu stāvu, kas ātriem soļiem abiem tuvojas.


Pēc iesirmajiem deniņiem Loreta spriež, ka viņam varētu būt kādi 45 gadi, tomēr augums ir stalts un atlētisks. Viņš izskatās izsmalcināts un iederas sanākušo lokā gluži labi.
-Labvakar. Esmu Ēriks un šovakar tikai jūsu rīcībā. - Viņš galanti noskūpsta Loretas roku, bet Artūrs steidz atgādināt, ka tā nav īstā dāma.
Loretas uztraukums pieaug mirklī, kad abi dodas atpakaļ uz galveno zāli, kur notiek viss pasākums. Ar acīm viņa cenšas saskatī Hannas spilgto kleitu vai vismaz kādu no pazīmēm, kas ļautu viņu identificēt starp pārējiem.


Meitene nekur nav atrodama. Varbūt devusies uz labierīcībām vai paelpot svaigu gaisu...
Tad Loreta pagriež galvu uz izejas pusi un pēdējā mirklī ierauga, kā noplīv Hannas zīda kleita, viņas pavadonim vedot meiteni sev līdzi.

88 0 7 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 7

0/2000

 emotion 

0 0 atbildēt

Kas ir Ēriks? emotion 

0 0 atbildēt

Ko Hanna īsti pamanīja? Vai tad Ēriku? Ja jau viņa viņu pazīst...+

0 0 atbildēt

Nu man ir grūti saprast vairākas lietas:

1. Ja Loreta vēl relatīvi nesen dzīvoja reālā bomžatņikā, kā viņa piepeši ir kļuvusi par High Class Call Girl? Eksperts neesmu, bet manuprāt šādā virzienā sociālais lifts tomēr īsti nedarbojas. Tas pats faktiski attiecas arī uz Artūru (vien ar to atrunu, ka viņš, protams, nav kļuvis par meiteni pēc izsaukuma emotionsmi:.

2. Ja Hannai joprojām pieder Monikas māja, tad kāpēc viņa iepriekš negāja uz turieni pārnākšņot, kad viņai tipa nebija kur palikt?

3. Ja Hanna visu laiku dzīvo lielākā vai mazākā beznaudā, kā viņa nomaksā nekustamā īpašuma nodokli par minēto māju? Ja tā ir privātmāja pilsētas (Rīgas) teritorijā, tas nodoklis nekāda sīknauda vis nebūtu...

0 0 atbildēt