local-stats-pixel fb-conv-api

Ilgas// 807

69 0

Iepriekšējā daļa – http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ilgas-79/869754

----

Alana pleci sagumst, tiklīdz viņš saņem ziņu no Hannas, kur atkal vēsta, ka, iespējams, nenakšņos pie viņa. Alans bija plānojis kārtējo reizi pavadīt vakaru mierpilni, turēdams Hannu savās skavās un skatoties kārtējo muļķīgo komēdiju, kuras vidū meitene noteikti jau būtu aizmigusi, klusi šņākuļojot.


Tā vietā viņam jau atkal nākas samierināties ar tukšu vietu un vientulības pilnu vakaru. Alans labprāt būtu šovakar Hannai pamācījis kādus elementārākos grafiti zīmējumus uz papīra lapas, jo tajā vakarā viņš meitenes acīs redzēja tādu degsmi, kā vēl nekad agrāk. Hanna burtiski pārvērtās citā cilvēkā, kas ļauj savai mežonīgajai dabai ekslpodēt uz visām pusēm. Viņa tik aizrautīgi bija veidojusi ķēpājumus uz sienas, tomēr, kad Alans pabeidza savu mākslas darbu un tā iznākumu atrādīja Hannai, viņas acis vairs nedega. Šķiet, ka dzirkstele bija pazudusi uz visiem laikiem.


Viņš ļoti vēlas no sirds izrunāties ar Hannu, taču tā vien šķiet, ka tam nekad nav īsti piemērota laika. Alans nekādā ziņā nevēlas aizvainot savu meiteni, bet viņam aizvien vairāk sāk šķist, ka viņas sirdī vietu atradis nu jau kāds cits. Doma ir šķebinoši sāpīga un Alans no visas sirds vēlas to izskaust, taču vēlajās nakts stundās tā atkal no jauna atgriežas, neļaujot aizmigt līdz pat rīta gaismai. Lekcijas ir vienīgais veids, kā uz mirkli izslēgt Hannu no prāta.


Puisis pat nespēj iedomāties, ko darītu, ja viņa iedomas pēkšņi izrādītos patiesas. Ja nu Hannai būtu cits puisis un viņa nemitīgi vazātu tikai Alanu aiz deguna...Tad viņš sevi nomierina un stingri iegalvo, ka Hanna nekad tik zemiski nerīkotos. Viņa taču nav tāda, kā vairums pusaudžu meiteņu, kuras vēl nav atradušas savu īsto cilvēku, tāpēc laiku šķiež ar visiem pēc kārtas.
Pa ceļam uz kopmītnēm viņš ieskrien veikalā, lai nopirktu pelmeņus un kolas pudeli. Šovakar viņam gribas iedzert nedaudz vairāk, nekā atļauts.


*


Šoreiz Reinis ir tas, kas glāsta Hannas izpūrušos matus. Viņa ir atspiedusi muguru pret vīrieša krūtīm un pievērusi plakstiņus. Kustības ir tik nomierinošas, ka Hanna pamzām sajūt piezogamies miegu. Tās ir citādākas, nekā Alana rokas, lai gan viņi ir tuvi radinieki. Pat pārāk tuvi...
-Vai esi izdomājusi par Alanu? - Reinis vaicā, pārtraukdams tik nepieciešamo klusumu.
Hanna smagi nopūšas un pavelk uz augšu dūnu segu, piesegdama savu kailo augumu.


-Es cerēju, ka varēšu tur vairs neatgriezties. - Viņa beidzot atļaujas skaļi paust to, ko turējusi sevī jau pietiekami ilgu laiku, - Tagad, kad esmu tavā dzīvoklī, man šķiet...varbūt ir īstais laiks nozust no viņa dzīves. - Hanna turpina, nebūdama pārliecinādama par sāpīgajiem vārdiem, kas tēmēti Alana virzienā.


Šoreiz Reinis smagi nopūšas un pagriež meiteni pret sevi. Viņa pierē iegulstas milzīga, dziļa rieva un viņa jau instinktīvi jūt, ka šāda atbilde viņu neapmierina.
-Tu taču nevari tā rīkoties. Pazust, it kā tevis nekad nebūtu bijis. Tu aizmirsi, ka viņš ir mans brālis un tev nāktos viņu satikt, lai kā to negribētos nevienam no mums. - Viņš paskaidro un izteiktie vārdi iegūst jēgu. Viņam ir pareizais domāšanas veids, taču ne vienmēr tas saskan ar to, kas notiek sirdī.
-Es nevaru to ilgāk izturēt. Tas ir tik...smacējoši. Man šķiet, ka es jau raustos agonijā ikreiz, kad tu neesi blakus. - Viņa piespiež pieri Reiņa plecam un vīrietis noskūpsta meitenes matus.


-Mazā, pasaki, ka tev ir cits. Tev nav jāsaka, ka tas esmu es, jo tā situācija tikai vēl vairāk sarežģīsies. Tu jau zini, cik Alans var būt ekspresīvs, viņš sacels kājās vecākus un visi radinieki zinās, kāds kretīns es esmu. - Vīrietis paskaidro.
Hanna paskatās uz sveču liesmiņām, kas izgaismo plašo guļamistabu, kurā viņa ir uzkavējusies pēdējo stundu laikā, elsodama Reiņa apskāvienā.
-Tu neesi kretīns. Tad taču es tevi nemīlētu. - Hannas pirksti skar Reiņa žokļa līniju tik maigi, ka cauri viņa ķermenim iztraušas simtiem skudriņu, kutinot ādu no iekšpuses.
Viņš satver Hannas plaukstu un piespiež to pie savām lūpām.


-Un kāpēc tieši tu mani mīli? - Balss ir piesmakusi. Tas ir jautājums, uz kuru viņš patiesi vēlas dzirdēt atbildi. Kāpēc Hanna un viņš? No sākuma tas bija šķitis kā tikai izklaides pasākums – viņš sastop satraukto, neveiklo meiteni, kas kā zaldāts stāv blakus viņa jaunākajam brālim, bet pēc vairāk stundām jau atrodas viņa istabā. Tomēr nekas, ko viņš šobrīd nodara Hannai uz pusi nav tik sāpīgs, kā tas, ko viņš nodara Melānijai. Tā ir visīstākā nodevība, taču Reinis nespēj atteikt 18 gadīgas meitenes tvirtajam augumam. Bez tam – Hanna vairs nespēj atšķirt realitāti no sapņiem, jo viņa ir pietiekami iemīlējusies cilvēkā, kas ir gatavs izpostīt otra dvēseli un nojaukt visu līdz pašiem pamatiem.


-Es tevi mīlu, jo tu esi tu. Tu esi Reinis. Skaists, mīļš, gādīgs. Tāds, kura dēļ butu vērts mirt. - Meitenes vārdi pārsteidz Reini nesagatavotu un viņš asi ievelk elpu starp zobiem. Neviena nekad agrāk nav vēlējusies mirt viņa dēļ.
-Nerunā tā. Tev nebūs jāmirst manis dēļ. - Viņš zem segas satausta Hannas krūtis un tās saspiež. Viņas augums uzreiz saspringst, un tas ir labākais veids, kā novērst domas no nopietnas sarunas.


*


Alana roka pasniedzas zem gultas apakšas, bet soma ir savādi tālu pie sienas. Viņš to vienmēr novieto rokas stiepiena attālumā, lai lieki nevajadzētu līst pa putekļaino grīdu.
Niks zviln savā gultā, turēdams rokā zinātniskās fantastikas grāmatu. Patiesībā Alans nejutās diez ko priecīgs, kad atverot istabas durvis, viņu sagaidīja nevis Hanna, bet gan Niks. Tā vien šķiet, ka vienmēr, esot kopā ar viņu, rodas nevajadzīgas nepatikšanas.
-Tava muterīte beigu beigās nomierinājās? - Viņš jautā.


-Jā, bet es ar tevi vairs nekad nekur neiešu. - Alans izgrūž caur zobiem, beidzot aizsniegdams somas rokturi.
-Neesmu vainīgs, ka tu uzplijies tai blondīnei un burtiski lūdzies, lai viņa nāk tev līdzi. Tu teici, ka esot bagāts un nopirkšot visu, ko viņa vien vēlēsies. - Niks nevērīgi parausta plecus.
Lai gan Alans neko tādu neatceras, viņš nevar apgalvot, ka draugs melotu. Iespējams, ka viņš tā arī teica un sajūtas vēl sliktāk Hannas acīs.
-Kur tad tava čikse? Tā vien šķiet, ka viņa no manis izvairās. - Niks turpina gvelzt muļķības, kā jau vienmēr.


-Pie draudzenes. - Alans atbild īsām frāzēm.
Roka jau atrodas somā. Tās virspusē ir kaste, kurā viņš vienmēr glabā naudu. Tā ir nevērīgi iesviesta un attaisīta vaļā. Pusis skaidri atceras, ka tā nekad nedara. Viņš to kasti nav aizticis vairākus mēnešus, tāpēc nolika somas pašā apakšā.
Atverot to vaļā, Alans sastingst. Kaste ir pustukša un tur trūkst teju trešdaļa no visas kopsummas, ko viņš bija tik ilgi krājis un taupījis.


Alans sastingst. Kāds ir paņēmis viņa naudu. Atskārsme ir tik sāpīga, ka viņš automātiski sažņaudz rokas kulakos un instinktīvi pagriežas pret Niku.
-Tu, sasodītais kretīn! - Alans noķērcas un triec dūri Nika apjukušajā sejā.

----

Nākamā daļa – http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ilgas-81/869997

69 0 7 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 7

0/2000

emotion

0 0 atbildēt

 emotion Kāpēc naudu zem gultas glabāt?

0 0 atbildēt

Pirmajās daļās Hanna bija normāla. Tagad galvenās varones lomā ir Hanna otrā, kura ir sabojājusi savu dzīvi, bet es tomēr labāk vēlētos redzēt Hannu pirmo.Bet tas jau, laikam, vairs nebūs iespējams. 

0 0 atbildēt

Bet tā.....raksti ir labi.Sanāktu grāmata.

0 0 atbildēt

Cik tur varoņi vispār ir bijuši?

0 0 atbildēt

 emotion 

0 0 atbildēt

 emotion 

0 0 atbildēt