Iepriekšējā daļa – http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ilgas-72/868334
----
Meitenes sirds dauzās kā negudra. Ar katru minūti, ko viņa pavada, stāvēdama parka vidū, Hanna sajūtas aizvien muļķīgāk. Cauri parkam plūst dažāda vecuma cilvēki, bet neviens no tiem nav Reinis.
Hanna smagi nopūšas un apsēžas uz soliņa, izstiepdama priekšā kājas, kas ietērptas zamšādas puszābaciņos. Jau atkal viņas roka pati pasniedzās pēc Alana somā dusošās naudas. Šoreiz meitene bija izšķērdīgāka un paņēma 100 eiro.
Tos visus viņa iztērēja, iegādājoties jaunu krēmkrāsas kleitu, melnu trenci, puszābakus un nelielu somiņu. Par pārpalikumiem meitenei izdevās kādā lētā frizētavā sarunāt, lai viņai izmazgā un ar fēnu ieveido matus.
Viņa izvelk no somiņas cigarešu paciņu un aizsmēķē cigareti, ļaujot vējam pluinīt tās dūmus, kas drīz vien izplēn tikpat pelēkās un neizteiksmīgās debesīs.
Reinis jau kavē vairāk, nekā 15 minūtes. Hanna sevi domās nolamā par pēdējo muļķi, kas nez kādā veidā uzķērusies uz āķi. Kāpēc lai pieaudzis un nobriedis vīrietis izvēlētos tikties 18 gadnieci?! Lai gan tovakar abi atrada kopīgu valodu, iespējams, Reini neuzrnāja Hannas domāšanas veids un uzskatu nesakritība.
-Nezināju, ka tu smēķē! - Aiz meitenes muguras ierunājas dobjā, tik labi pazīstamā balss. Hanna apcērtas riņķī un automātiski iemet pa pusei iesākto cigareti musarā.
Tad viņai nez kādā veidā izdodas piecelties kājās, ignorējot ļodzīgos ceļus un izspiest smaidu.
Reinis ar vienu roku atglauž savus smilškrāsas matus un pasmaida.
-Es... - Jau atkal meitene sāk stostīties, nezinādama, ko teikt. Vēl tikai pirms minūtes viņa bija apcerējusi visus iespējamos variantus, kādēļ Reinis neieradīsies uz satikšanos.
-Nāc. Mums jādodas ceļā! - Viņš pasniedz Hannai savu lielo, bet aicinošo plaukstu un meitene ieliek tajā savējo nosalušo, - Starpcitu, lieliski izskaties! - Reinis piemiedz ar aci un Hanna viņam velta vissiltāko smaidu pasaulē.
*
Alans pusdienu pārtraukumu izmanto lietderīgi. Kamēr kursabiedri bauda pusdienas tuvākajā kafejnīciņā, viņš rakņājas savā telefonā. Šodien ir viņa pirmā tikšanās ar vienu no daudzo dzīvokļu saimniekiem. Puisis ir manāmi satraucies, jo nezina, ko īsti gaidīt un kā uzvesties. Šī ir viņa pirmā reize, kad viņš rīkojas impulsīvu un varbūt neapdomīgi, tomēr viss, ko viņš vēlas, ir iepriecināt Hannu.
Meitene pēdējās dienās smaida arvien retāk un pat tad, kad tas notiek – smaids šķiet uzspīlēts un samākslots. Alans ir domājis par to, ka, iespējams, viņš sāk Hannai apnikt un ka meitene vēlas dinamiskākas attiecības.
Varbūt viņai nepatīk diendienā uzturēties niecīgajā istabiņā, kur Alanam nemitīgi jāuztraucas, vai tūdaļa neieradīsies Niks un visu neizpostīs ar savu draņķīgo attieksmi.
Dzīvoklis tikai viņiem diviem vien šķiet grandioza ideja, kas noteikti liktu Hannai atplaukt no jauna. Bez tam, šādā veidā meitenes ikdiena tiktu aizpildīta lietderīgi. Viņa varētu uzņemties rūpes par jauno mājvietu un Alanam nebūtu nekas pretī, ja Hanna to iekārtotu pēc sava prāta un gaumes izjūtas. Viņš ir gatavs pieņemt ikvienu viņas vēlmi un pakļauties katrai kaprīzei, kas ienāktu meitenes prātā, ja vien viņa paliktu ar puisi kopā.
Ja vien viņš kādu rītu nepamostos ar apjausmu, ka Hanna ir tālu prom un nekad vairs neatgriezīsies...
-Tu vispār mūs dzirdi?! - Alans saņem pamatīgu dunku sānos no kursabiedra.
-Piedod... - Viņš jūtas kā izsists no līdzsvara.
-Mēs tev sakām, ka ir laiks iet atpakaļ uz fakultāti, ja vien tu negribi norauties pa kaklu no tā trakā pasniedzēja! - Viens no Alana kursabiedriem un draugiem –Kristaps – saka.
-Es neiešu. - Alans visbeidzot atklāj savu ieceri un izpelnās savādu attieksmi no pārējiem pusdienotājiem.
-Kāpēc? Mums taču ir ieskaite! - Zane piebilst, plati iepletusi savas koši zilās acis.
-Jā, tu taču zini, ka šīs ieskaites nedrīkst pārrakstīt vēlāk. Kas gan tev ir tik steidzams? - Kristaps izskatās tikpat sašutis, cik pārējie.
-Tā nav sasodītā jūsu darīšana! Pasakiet, ka man palika slikti! - Alans noburkšķ un pieceļas kājās, lai mestos ārā pa durvīm.
Jo ilgāk viņš uzkavēsies kursabiedru sabiedrībā, jo vairāk tie viņu ietekmēs.
*
Visbeidzot Hanna ļauj saspringušajam augumam atlaisties mīkstajā mašīnas sēdeklī. Abas Reiņa rokas atrodas uz stūres un viņš ir koncentrējies tikai tam, lai skatītos tieši uz ceļa un nekur citur.
Tikmēr meitenei ir laiks nopētīt savu kavalieri. Savā ziņā viņš līdzinās Alanam, tomēr kaut kas šķiet citādāks. Varbūt kādas sīkas, grūti pamanāmas nianses sejas pantos. Bez tam – Reiņa vaigus un zodu klāj bārdas rugāji, kas vīrieša koptēlu dara tikai pievilcīgāku.
Meitene aizver acis un mēģina saprast, kas tieši viņu pievelk pie šī svešinieka, kurš liek justies tik vainīgai...gluži kā noziedzniecei...
Viņi iztraucas ārpus Rīgas un Hanna aiztur elpu. Pēdējo reizi, kad viņa izbrauca ārpus galvaspilsētas viņa nokļuva pamestā Latvijas nostūrī.
Tomēr šoreiz ir citādāk. Šoreiz blakus ir Reinis un viņš taču nepieļaus, ka meitenei tiek darīts pāri. Lai gan Hanna sev strikti pārmet, ka itin nemaz nepazīst šo pievilcīgo būtni un, iespējams, zem skaistā karkasa slēpjas neglīta dvēsele.
Reinis uzmet meitenei ašu skatienu un pasmaida.
Viņi nesarunājas, bet Hanna nejūtas neērti. Viņa tikai vēro ceļu, kas līkumo kā tāda čūska. Gar tā malām plešas zaļš mežš, kas pamazām paliek arvien rūsganāks.
Viņai nav ne jausmas, kur Reinis ieplānojis doties.
*
Kad Alans sper soli iekšā dzīvoklī, viņš zina, ka šis būs īstais mājoklis abiem ar Hannu. Jau priekšnams ir aicinošs un moderni izremontēts.
Puisis novelk apavus un satrauktu sirdi dodas tālāk mājoklī. Tas ir plašs un neticami omulīgs. Tas ir Hannas sapņu dzīvoklis – studio tipa ar plašu viesistabu un milzīgu lodžiju, uz kuras var gan sauļoties, gan uzrīkot ballīti.
Dzīvoklis ir izremontēts un moderni iekārtots. Tas ir ieturēts gaišos pasteļkrāsas toņos ar spilgtiem, iederīgiem akcentiem. Uz gaišā krēmkrāsas dīvāna akurāti novietoti bordo krāsas dekoratīvie spilveni.
Alans dodas uz guļamistabu, kur viņu no jauna sagaida pārsteigumi. Telpa nav plaša, tomēr arī tā ieturēta skandināvu stilā. Uz apjomīgās apļveida gultas izvietoti daudz dekoratīvie spilveni, bet virs tās pie sienas karājas diezgan ekstravaganta glezna. Blakus gultai atrodas balti naktskapīši, bet uz tiem metāla krāsas vāzes, kurās ievietoti svaigi ziedi.
Pats galvenais objekts guļamistabā ir milzīgais skapis, par ko tik ilgu laiku Hanna ir sapņojusi.
-Es domāju, ka šis būs īstais. - Alans visbeidzot nosaka un dzīvokļa saimnieks, kas ir aptuveni 30 gadīgs vīrietis ar tumšiem matiem un siltām acīm, pamāj.
-Šis ir daudzu cilvēku sapņu dzīvoklis. - Viņš tikai nosaka.
-Es varu jums maksāt vairāk, nekā minējāt sludinājumā. - Puisis izgrūž un uzreiz iedomājas par saviem krājumiem zem gultas.
Kad viņš pēdējo reizi pārskaitīja pirms mēneša, tad kopējā summa bija trīs tūkstoši, 47 eiro un 65 centi.
Dzīvokļa saimnieks paceļ uzacis un papurina galvu.
-Interesanti gan. - Viņš tikai nosaka, - Mēs varam doties uz virtuvi un pārskatīt līgumu. - Alans pamāj un dodas norādītajā virzienā.
----
Nākamā daļa – http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ilgas-74/868556
