Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
71

Kad Ksenija atver durvis, Hannas acīm paveras nelielais koridorītis ar netīri dzelteno lapmu pie griestiem, kas izlej nelielajā telpā sudrabainu atblāzmu. Tur ir daudz dažādu kurpju pāru, tostarp, augstpapēžu, kas Hannai ir jaunums, jo viņa nekad iepriekš tādas nav redzējusi.
Lai gan visām ir nodauzīti papēži un apbružātas virsmas, tās vienalga ir skaistas. Ksenija noauj savus apavus un ievelk kājas čībās. Tad viņa no skapīša izņem iepakojumu un pasniedz to Hannai, lūdzot atvērt.


Dāvana ietīta čaukstošā papīrā un Hanna nekavējoties to pārplēš, lai uzzinātu, kas tur iekšā. Viņas skatienam paveras koši rozā čības ar Disneja princesēm priekšpusē.
Meitenei riebjas rozā krāsa, taču viņa izspiež neīstu smaidu un pasakas Ksenijai par dāvanu. Galu galā sieviete taču nekādi nevarēja to zināt, un Hannai ir jābūt pateicīgai, ka tagad ir pajumte virs galvas.
Ksenija ved viņu tālāk dzīvoklī. Meitene uzreiz apjauš tā aprises – tas ir mazāks, nekā viņas istaba Monikas mājā. Virtuvē atrodas tikai pats nepieciešamākais – gāzes plīts, izlietne, ledusskapis un mazs galds ar diviem krēsliem. Hannai šķiet, ka tur var vienlaikus uzturēties tikai viens cilvēks.


Acīs uzreiz krīt spilgti zilā flīžu krāsa, kas nekādīgi nesaskan ar kopējo interjeru. Tālāk meitene tiek ievesta galvenajā – dzīvojamajā istabā. Arī tā nav diži lielāka par citām telpām.
Košais dīvāns izceļas uz violetas krāsas sienām, pie kurām piekarinātas gleznas, kas apdarinātas ar dzintara gabaliņiem. Uz nelielās palodzes atrodas pusvītusi orhideja, bet pretī dīvānam novietots platekrāna televizors.


-Es ceru, ka tu jutīsies pietiekami ērti. Tas ir tikai pagaidu variants. - Ksenija saka, norādīdama uz Hannas guļvietas pusi. Tas ir saliekamais krēsls, kas šobrīd pārklāts ar adītu segu.
-Paldies, te ir ļoti skaisti. - Hanna nesaprot, kāpēc melo un pie tam acīmredzami. Viņa vismaz cerēja uz personīgo istabu, bet nu privātā telpa būs jādala ar pilnīgi svešu cilvēku, kura paradumi visai noteikti atšķiras no meitenes.


Diez vai Ksenijai patiks, ka Hanna ilgi paliek augšā un parasti lasa kādu grāmatu. Nekur apkārt viņa neredz naktslampiņu, ko vajadzības gadījumā varētu izmantot, tāpēc lasīšanu nāksies pātraukt.
-Nakamnedēļ atvedīs rakstāmgaldu, lai tev būtu kur mācīties. - Ksenija saka no vannas istabas puses. Ūdens tecēšana daļēji apslāpē viņas balsi.
Hanna klusām nopūšas un vēlriez pārlaiž skatienu niecīgajai istabai, ko tagad būtu jādēvē par mājām. Viņa dodas pie loga, cerībā, ka skats uz ārpasauli būs nomierinošs un kompensēs visu šaurību. Pretī raugās vien pelēkas, veclaicīgas ķieģeļu ēkas un sēta ar izbrukušu ietvi un konteineriem.
Meitene nepatīkamajam skatam priekšā aizvelk smagnējos, pelēcīgos aizkarus un iesēžas savā guļvietā.


-Klau, mēs šodien varbūt varētu paēst saldējumu un paskatīties kādu filmu! - Ksenija ierosina.
-Labprāt. - Hanna pieklājības pēc atbild.
Ksenija pasmaida un aicina meiteni līdzi uz virtuvi, un apsēdina pie šaurā galda, kamēr pati rokas pa saldētavu.
-Kāpēc tev nav bērnu? - Hanna jautā, uzlikdama elkoņus uz mazās koka virsmas.
Ksenija pārtrauc darbošanos un uzlūko viņu ar glāžainu skatienu. Nespodrajā gaismā acis savādi mirdz.


-Man no šodienas ir bērns. - Viņa paziņo, skatīdamās uz Hannu.
-Es domāju pirms tam. Pirms manis. - Viņa pamato, kaut gan nejūtas pietiekami komfortabli, lai par to runātu.
Aizbildne izvelk no saldētavas kasti. Uz tās vēl atrodas ledus paliekas, un ir redzami nelieli dūmiņi, aukstajam gaisam saskaroties ar silto.
-Redzi, man ir sarežģīta dzīve. Man vienkārši neveicas. - Ksenija paskaidro, kaut gan Hannai tas neko neizsaka. Viņa nezina, kas ir sarežģīta dzīve un patiesa neveiksme.
-Nerunāsim par pagātni. No šodienas mūsu abu dzīvē sākas nozīmīgas pārmaiņas. - Ksenija uzliek roku uz meitenes plaukstas.


Viņa skatās uz Hannu un iedomājas abu dzīves, kas nu būs savītas vienā.
Ksenijai nav ne jausmas, kā izturēties pret tāda vecuma bērnu, kas daudz ko jau ir apjautis pats. Hanna šķiet mazliet nobijusies, bet viņa ir pārliecināta, ka drīz vien meitene šeit jutīsies tikpat labi, kā pie iepriekšējās aizbildnes.
-Dosimies. Kādu filmu tu vēlies skatīties? Man vislabāk patīk komēdijas. - Ksenija saka, viegli pasmaidīdama.
-Man arī. - Bērns attrauc.


-Man prieks, ka mums jau atrodas kopīgas intereses. - Ksenija saka un pieceļas.
Kopīgiem spēkiem viņas iekārto Hannas guļvietu. Sieviete saka, ka šonedēļ Hanna varēs palikt mājās, lai labāk iepazītu vidi, bet jaunnedēļ būs jādodas uz skolu.
Tā jau būs trešā mācību iestāde, kuru Hanna savā mūžā apmeklēs.
Viņa ierāpjas savā gultā. Ksenija ieslēdz televizoru un uzliek kaut kādu muļķīgu filmu, kuras laikā ik pa mirklim īsi ieķiķinās.


Hanna noliek savu saldējuma trauciņu un apguļas.
Viņai vairs negribas skatīties filmu, neraugoties uz to, ka tā tikai sākās pirms pusstundas. Meitene pārvelk pāri segu, kas smaržo pēc ķīmiska veļaspulvera un aizver acis, ļaujot fona trokšņiem viņu ieaijāt.

 Autors: sunshinee Ilgas //12
0
71

Citi šī autora raksti:

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [3]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
9K116 avatars
Medaļa NostradamsMedaļa Dienas domaMedaļa Dienas joks
  9K116 11.08.17 06:29
 
3
0

Nu pag, kad Hanna ieradās bērnu namā, tur šķiet bija pieminēts, ka Beatrise staigā augstpapēžu kurpēs, līdz ar to nevar būt, ka Hanna nekad tādas nav redzējusi.

Un vēl mani drusku izbrīna, ka ļauj adoptēt cilvēkam, kurš adoptētajam nevar nodrošināt savu istabu, bet kas to lai zin, var jau būt, ka mēdz būt visādi.

SAMSS avatars
Medaļa Vilkaču klana biedrsMedaļa RecidīvistsMedaļa Duraks recidivists
  SAMSS 11.08.17 07:12
 
0
0

  

sunshinee avatars
Medaļa MaskaMedaļa Darts VeidersMedaļa Darts Veiders
  sunshinee 11.08.17 13:44
 
0
0

atbildot uz 9K116 komentāru " Nu pag, kad Hanna ieradās bērnu namā, t... " ups...