local-stats-pixel fb-conv-api

Ilgas //1053

40 0

Loreta pamostas no telefona zvana, kas iztraucējis viņas miegu. Tas uzstājīgi zvana. Viņa pastiepj roku pretī nelielajam aparātiņam, kas prot sacelt pamatīgu brēku agrā rīta stundā, kad viņa labprāt būtu vēl pavāļājusies pa gultu.


Sieviete uzreiz attopas, kad saprot, ka zvanītājs ir Artūrs. Vīrieša vārds, šķiet, kā iegravēts viņas mobilā ekrānā. Bultiņas norāda uz zaļo klausulīti, bet Loreta nespēj to izdarīt. Kaut gan vajadzētu. Viņa labi zina, kas var notikt, ja neklausa tam tipam, tomēr nekādīgi nespēj pavilkt pirkstu uz zaļās klausulītes pusi.


Telefons turpina zvanīt viņas rokā, bet acis mēmi noraugās mirguļojošajā displejā, viņa lūdzas, kaut tas pārstātu zvanīt. Kaut Artūrs liktu viņu mierā.
Šķiet, paiet vesela mūžība, līdz Visums ir uzklausījis sievietes vēlmi un aparātiņš visbeidz apklust, pilnībā izdzisdams. Loreta pieceļas no gultas kā dzelta. Tas ir steidzami.
Viņas skatienā jaušas patiess izmisums. Vai Artūrs atkal vēlas, lai viņa iesaistītos kādā netīrā, pretīgā darbiņā, kas prasa visu enerģiju, lai atbrīvotos no pēdējām pašcieņas atliekām. Dzīvoklis, par ko viņa tik ilgu laiku ir sapņojusi, ir izrādījies pārlieku augsta cena visam, kas tiek no Loretas prasīts.
Viņai allaž jābūt uz strīpas, jābīstas ikreiz, kad ekrānā parādās Artūra vārds un jābūt gatavai kaut nakts vidū celties un skriet pie viņa, pildot kārtējo "darbiņu".


Loreta kādu mirkli nopēta sevi spoguļa priekšā un pavīpsnā. Lai gan dzīves kvalitāte ir uzlabojusies par dažiem procentiem, viņa vēl aizvien ir tā pati sasodītā Loreta, kas visu mūžu mētājusies pa visiem iespējamajiem Latvijas bērnu namiem. Neviena negribēta un necienīta.
Sievietes acis paliek ledusaukstas, viņai vairs nav asaru, ko raudāt. Jeb pareizāk sakot, nav tām spēka. Viņa atglauž izjukušo bizi un cenšas kaut nedaudz pasmaidīt, bet katra kustība rada aizvien lielākus iekšējos plīsumus.


Viņa papliķē sev pa seju un tad dodas pie Hannas.
Vispirms ierastie trīs īsie klauvējieni un tad roktura nospiešana uz leju. Viņa atver istabas durvis. Biezie aizkari ir aizvilkti priekšā logiem, radot teju naksnīgu gaisotni. Gulta ir glīti saklāta, bet tajā neviens neguļ.
Uz tās atrodas dzīvokļa biedrenes drēbes, skapis ir palicis pusatvērts, un tas arī viss.
Viņa atver aizkarus un noelšas. Prātā uzreiz viss saliekas kopā. Artūrs, Hanna. Viņi ir satikušies un Artūrs noteikti ir izstāstījis visu patiesību.


Viņu abu plānu, kas jau sākotnēji bija vērsts pret Hannu. Viņi vēlējās meiteni pilnībā iznīcināt.
Loreta steidzas pēc sava telefona un uzreiz zvana Artūram. Viņas sirds dauzās kā negudra, tā vēlas izlēkt ārā pa muti un aizskriet tālu prom. Viņai kļūst grūti elpot.
Šoreiz Artūrs ir tas, kas neceļ.


*


Brendons izkāpj no mašīnas un mazliet ieelpo dzestro rīta gaisu. Kārtējais stindzinoši aukstais dienas sākums, bet viņam patīk ziema. Ar šo gadalaiku saistās pašas labākās atmiņas.
Puisis uzlūko daudzdzīvokļu māju un vēlreiz telefonā pārbauda, vai ieradies pareizajā adresē. Piecstāvu māja ir izslējusies viņam tieši pretī, itkā izacininādama tajā doties iekšā un uzmeklēt vajadzīgo.


Tā arī viņš dara. Hanna dzīvo piektajā stāvā, bet pakāpienus viņš mēro samērā īsā laikā.
Pa ceļam, viņš sev apsolīja, ka tikai pārbaudīs, vai meitene ir aizmigusi un uzreiz dosies prom. Viņam tikai jāzina, ka viņai viss ir kārtībā.
Nonācis līdz pareizajam dzīvoklim, viņš piespiež zvana pogu un jau pēc pāris sekundēm durvis paveras.


Tajās parādās izpūrusi sieviete, kas varētu būt pāris gadus vecāka par Hannu. Viņas sejā lasāms neviltots pārsteigums, jo acīmredzot, viņa ir gaidījusi citu viesi.
-Kas tu esi? - Iemītniece neizklausās īpaši labvēlīgi noskaņota.
-Brendons. Hannas bērnības draugs. Vai drīkstu ienākt? - Viņš jautā, jau sperdams soli tuvāk ieejai.
-Kāpēc? - Sieviete neizskatās diez ko labi. Brendons teiktu, ka viņa ilgojas pēc savas kārtējās devas, ko ielaist vēnā, lai aizmirstu par pārējo pasauli.
Viņas mati ir nedzīvi melni, bet āda dzeltenīgi caurspīdīga. Zem acīm plešas tumši loki un lūpas ir pārlieku sausas, lai tās varētu uzskatīt par veselīgām.


-Man tikai jāpārliecinās, ka ar viņu viss ir labi. - Sieviete uzreiz satraucas, tiklīdz izdzird Hannas vārdu.
-Viņa patiešām guļ. - Viņas balss kļūst aizvien indīgāka.
-Lūdzu...Es paskatīšos un uzreiz došos prom. Tikai vienu mirklīti... - Viņam izdodas pat uztaisīt mīlīgāko grimasi pasaulē un, šķiet, viņa mazliet atmaigst.
-Labi. Uzgaidi koridorī. - Visbeidzot viņa pakāpjas malā.
Viņš nolūkojas, kā slaikais stāvs ieslīd vienā no istabās, klusām aizvērdama durvis aiz sevis.
Tikmēr puiša acis pārslīd pāri miteklim, kur abas mitinās. Brendonam nav ne jausmas, kas ir šī sieviete, tomēr tā nav nekāds enģelis, kas varētu palīdzēt Hannai atgūties.
Viesistabā mētājas tukšas alus pudeles un cigarešu paciņas.


Pēdējo reizi, kad viņš pirms vairākiem gadiem satika Hannu, viņai riebās alkohols, kuru bija pārdozējusi zaļumballē. Tomēr daudz kas ir mainījies.
Tā vairs nav tā pati Hanna. Viss ir citādi.
Viņa pārlieku ilgi uzkavējas tajā istabā. Varbūt brīdina Hannu...
Visbeidzot, viņa iznāk ārā un īsi pamāj.


-Tikai aši. Viņa ir cieši aizmigusi. - Čērkstošā balss sasniedz Brendona ausis.
Brendons paver durvis.
Istabā valda teju tumsa. Biezie aizkari aizklāj dienasgaismu, kas cenšas ielausties šaurajā telpā.
Gultā patiešām guļ Hanna. Viņa ir pārvilkusi segu pāri galvai un cieši aizmigusi.
Viņš aizver durvis un velta smaidu tumšmatei, kas pasmaida pretī. Beidzot viņa ir aizsviedusi savu uzpūtīgo masku.


-Paldies. Lai jauka diena. - Viņš dodas prom. Brendons mierpilni nopūšas. Hanna ir sveika un vesela.
Loreta noskatās, kā staltais puisis pamet dzīvokli, aizvērdams aiz sevis durvis. Tad viņa tās aizslēdz un noslīd gar stenderi uz zemes.
Viņš noticēja. Viņas sirds priekā uzgavilē.
Beidzot viņa nav neko salaidusi dēlī.

40 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

 emotion  kas tikko notika?

0 0 atbildēt

Ak vai, ko es lasu.

1. Ja katra Loretas kustība viņai rada iekšējos plīsumus, tad man kā lasītājam rodas iespaids, ka te burtiski ir runa par fiziskām sāpēm un miesas bojājumiem. Kaut gan mirkli pārdomājot izlasīto, ir skaidrs, ka tas nav gluži vis tā domāts.

2. Labi, es saprotu, ka `Brendonam traucēja gulēt erekcija` © emotion Bet nu vai tiešām viņš dotos pie Hannas tikai tāpēc, lai pārliecinātos, ka viņa tiešām ir aizmigusi? Nē nu ok, varbūt es kaut ko nesaprotu, bet man tā liekas pilnīgi bezjēdzīga darbība. Redzēt Hannu - jā, pārliecināties, ka viņai viss ir labi - jā (t.i. redzēt viņu skaidrā un pilna prāta un saprašanas esot). Bet apskatīties aizmigušu? A ja nu viņa ir sanarkojusies un guļ burtiskā komā? Tad jēga no šādas `pārliecināšanās, ka ar viņu viss ir labi`? Kas tā par nejēdzību? emotion

3. Aha, un Loretas paskats (kura aprakstīta bezmaz vai kā lomkas cietoša narkomāne) un tas, ka istabā MĒTĀJAS pudeles nemaz neuzvedina uz pārdomām, ka viss nemaz tik labi varētu arī nebūt?

4. Pretruna kaut kāda - nodaļas sākumā Loreta brīnās, kur Hanna pazudusi, ka gulta tukša, bet tad uzreiz atbrauc Brendons un - BLADĀC! - Hanna mierīgi uzrodas atpakaļ gultā, it kā nekas nebūtu noticis? Vai arī tas dalbajobs nemaz nepārliecinājās, ka gultā patiešām guļ Hanna, nevis tikai guļoša cilvēka formā savīkšīta sega?

0 0 atbildēt