Ielas galā [33]1

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-32/678204">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-32/678204

33

- Es jau domāju, ka tu vairs no gultas ārā nelīdīsi! – Artūrs iesaucās, brīdī, kad kāpu lejā pa trepēm. – Ko ta tu darīji pa nakti, ka tik ilgi jāguļ? – viņš jautāja, kad es jau biju viņam tuvāk, tā lai tikai mēs abi to dzirdētu.

- Ja varētu, paliktu tur, vismaz nebūtu jāklausās tavi nejēdzīgie komentāri. – nedaudz iedunkāju viņam pa vēderu un devos tālāk uz virtuvi, kur Monika gatavoja brokastis, bet Elīna viņai cītīgi palīdzēja, griežot visas nepieciešamās sastāvdaļas salātiem.

- Labrīt. – vēl miegaini abām uzsmaidīju, kamēr Artūrs izgāja ārā. – Jums palīdzēt?

- Paldies, saulīt, bet mēs tūlīt jau būsim beigušas. – Monika pasmaidīja un norādīja uz milzīgo omleti, kas cepās uz pannas. Omlete pa virsu bija tomāti, gaļa, marinēti gurķīši, burkāni, sīpoli, paprika, dažādas garšvielas, siers augšpusē un vēl citas sastāvdaļas, kuras uzreiz nevarēja pamanīt, bet es zināju, ka tā pietiks visiem, jo tā ļoti sātīga, bet neizsakāmi garda. – Es zinu kā tu varētu palīdzēt, aizej uz pagalmu un pasauc zēnus brokastīs. Viņi ārā spēlē futbolu! – Monika atcerējās un es devos uz pagalmu. Izejot ārā izbaudīju patīkamo siltumu, vēl nebija tik karsts, ka gandrīz vai jālīž ārā no ādas, bet pietiekami, lai būtu silts un nebūtu jāmeklē patvērums aukstās, ēnainās telpās. Mājas pagalms bija milzīgs plašums, kura tālākajā galā ierīkots futbola laukums, bet sākumā uztaisīta atpūtas vieta ar galdu, pāris krēsliem, bet malā atradās sauļošanās krēsli. Vienā stūrī, ēnas pusē bija ierīkota lapene, kurā parasti tiek svinēti svētki, karstajās vasaras dienās un naktīs. Tur arī notika Artūra dzimšanas diena, ko, manuprāt, atcerās vēl daudzi. Visi vīrieši atradās uz laukuma un cītīgi spēlēja futbolu. Lēnām ejot turp, sapratu, ka Miks un Lūkass spēlē pret Artūru un Tomasu. Bumba lidoja no vienas puses uz otru, viņi aizrautīgi spēlēja un nemaz nepamanīja, ka es dodos viņu virzienā.

- Leila! – Tomass bija pirmais, kurš pamanīja mani, tādejādi pievēršot arī pārējo uzmanību man, liekot man justies nedaudz dīvaini.

- Labrīt, čempiņ! – pabužināju viņam galvu un viņš mani mīļi apskāva. – Laiks brokastot! – uzsaucu parējiem un visi devāmies atpakaļ uz māju. Tomass visu laiku man turējās pie rokas un stāstīja par saviem piedzīvojumiem,kas notikuši no rīta, kā viņš spēlēja futbolu un kā iemeta vārtus, divreiz. Kamēr Tomass aizrautīgi stāstīju, jutu, ka trīs vīrieši man aiz muguras sačukstējās un viņu skatiens bija pievērsts man, kas lika man justies vēl dīvaināk nekā iepriekš.

- Puikas, jūs taču visi esat sasvīduši, tāpēc ātri dušā un tikai tad nāciet brokastīs! – Monika paziņoja, liekot man un Elīnai pasmaidīt, jo viņus visus norāja kā mazus bērnus un četrinieks vienā rindā devās uz augšējo stāvu.

Kamēr zēni augšā dušojās mēs ar Elīnu un Moniku uztaisījām piparmētru tējas, kuras novilcināja laiku, kamēr puiši vēl nav atgriezušies. Pēc minūtēm piecpadsmit visi jau bija lejā.

- Esam gatavi brokastīm. – Tomass paziņoja, sasmīdot visus, jo viņš izskatījās pēc piemīlīga zaldātiņa, kas tikko uzsācis savas dienesta gaitas, arī tērps viņam atbilda – armijnieku šorti un melna maika.

- Sēdieties, kareivji. Tūlīt pabarosim jūs. – Monika tik pat spriganā runā atbildēja un sāka likt omleti uz šķīvjiem, pasniedzot tos tālāk mums, bet mēs tos atdevām izsalkušajiem, kas atradās pie galda. Pēc tam arī tika ieliktas mūsu porcijas, kas bija mazākas nekā vīriešiem, bet tas pat bija labāk, jo mana apetīte nebija parādījusies jau gandrīz nedēļu. Viss, ko spēju apēst bija kāds auglis, buljons vai daudz tējas. Bet šobrīd atteikšanās no Monikas gatavotās omletes būtu neprāts, jo nezinu, kad vēl man būs iespēja kaut ko šādu nobaudīt.

Pēc brokastīm zēni devās atpakaļ savās gaitās, šoreiz paņemot Elīnu kā skatītāju, bet es un Monika palikām virtuve, lai nomazgātu traukus.

- Leila, varbūt mēs varētu turpināt šī rīta sarunu? – Monika jautāja.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-34/678647">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-34/678647