Ielas galā [29]2

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-28/677451">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-28/677451

29

- Kā lūdzu? – smaids ausa viņa sejā, bet man tas lika kļūt dusmīgai. Lūkass nav nemaz tik mīļš kā biju iztēlojusies, viņš mācēja arī būt savtīgs un ļauns.

- Noskūpsti mani un dabūsi savu kleitu atpakaļ. – Lūkass atgādīja, paplivinot kleitu.

- Paturi man somā ir vēl drēbes. – atteicu un devos uz māju, Lūkass man sekoja, nopētot mani no aizmugures.

- Un kur ir tava soma? – viņš jautāja, ieintriģēti lūkojās apkārt, it kā to meklējot.

- Bļāviens. – klusi lādējos pati uz sevi, bet vēl lielākas dusmas bija uz Lūkasu, par to, ka viņš mani atvilka uz šo vietu. – Soma ir mājā.

- Nu redzi tev nav citas izvēles. – Lūkass pasmaidīja un apsēdās man blakus uz dīvāna.

- Ir arī izvēle doties atpakaļ uz māju šādā izskatā. – atteicu un norādīju uz savu apakšveļu, kura jau bija nedaudz pažuvusi, kamēr diskutēju ar Lūkasu.

- Varu iedomāties kādus komentārus izteiks Artūrs brīdi, kad ieiesi pa durvīm, ģērbusies tikai apakšveļā. – Lūkass jau lūkojās tālumā, iztēlodamies to skatu.

- Mani vairāk interesē, ko teiks tavi vecāki, kad es viņiem pastāstīšu kā viņu neaudzinātais dēls neatdeva meitene kleitu un spieda viņu skūpstīt. Manuprāt, mūsdienās to sauc par seksuālo uzmākšanos. – šoreiz jau es biju tā, kas iedomājās skatu vizuāli. Bērnišķīgi, protams, bet efektīvi, ņemot vērā, ka Miks pret mani vienmēr ir izturējies kā pret meitu.

- Nē, to sauc par šantāzu. – Lūkass atbildēja un es jau atkal atrados uz viņa pleca. – Arī šī rīcība ir pelnījusi sodu.

- Lai mani. – spirinājos pretī, bet Lūkasu tas neinteresēja. Viņš nogāja pa taciņu un veikli mani iemeta ūdenī. Ātri uzniru atpakaļ, nedaudz paklepoju, tēlojot, ka aizrijos un nokliedzos, - Tas nebija patīkami.

- Piedod, nāc izvilksim tevi. – Lūkass atvainojās, varēja redzēt, ka viņš to nebija paredzējis. Piepeldēju tuvāk un Lūkass man pasniedza roku, ar kājām atspiedos pret krasta sānu malu un ielidināju Lūkasu ūdenī.

- Tu tēloji? – viņš izbrīnīti jautāja.

- Protams, tā bija atmaksa par kleitu un nepārtraukto nešanu uz pleca. – atmēdījos pretī, bet paskatoties atpakaļ, kur pirms sekundes bija Lūkass viņa vairs tur nebija.

- Lūkass? – neliela uztraukuma daļiņa bija parādījusies manā balsī, bet tā pazuda, kad viņš iznira tieši man blakus. Mūsu starpā bija tikai pāris centimetri. Viņa spožās acis skatījās uz manējām un tas bija viss par ko es šobrīd varēju domāt. Viņa lūpas, kuras es tik ļoti šobrīd velējos noskūpstīt.

- Man liekas, ka tu man kaut ko esi parādā. – Lūkass čukstēja.

- Ko?

- Šo te. – Lūkass atteica, pievilka mani ciešāk sev, apvijot savas rokas ap mani un piekļāva savas lūpas manējām.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-30/677705">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-30/677705