Visas daļas http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iekritusi-1/675473
---------
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iekritusi-4/675515
Pēc skolas aizgāju mājās. Biju ļoti pārgurusi, bet laimīga. Kad iegāju iekšā un novilku kurpes, Mika man apķērās apkārt un smaidīja ar savu apburošo smaidu.
K – Čau, saule.
M – Čauu, mās. Kā gāja skolā?
K – Īstenībā ļoti labi.
Es pasmaidīju. Tad es sajutu kādu jauku smaržu no virtuves. Pajautāju Mikai
K – Klau, mazā, kas tik labi smaržo?
M – Tētis taisa makaronu sacepumu.
Mika mani atlaida vaļā un es aizgāju uz virtuvi.
K – Sveiks, tēt.
T – Ā, čau, Kate. Kā šodien pa skolu?
M – Viņa man teica, ka ļoti labi.
Mika ieskrēja virtuvē un noteica.
T – Ak tā? Kas tad šodien tik labs notikās?
K – Mums ir jauns klasesbiedrs. Maiks no Anglijas. Viņš mācīsies vienu gadu ar mums
Tētis pasmaidīja, it ka redzēdams man cauri.
T – Ak tā. Un kā tad tu ar viņu sarunājies? Cik es zinu, tev angļu valoda nav no stiprajām pusēm.
Tas tiesa. Tad jau labāk vācu valoda.
K – Viņš ļoti labi prot latviski. Viņa tēvs ir latvietis, bet mamma – angliete.
Es apsēdos ar viņu pie galda. Mika man ieleca klēpī.
K – Ai, Mika! Tu zini, ka tu esi smaga?
M – Es zinu gan.
Viņa sāka smieties un sāka lēkāt pa manu klēpi.
K – Au, Mika, izbeidz!
T – Marika, klausi, ko tev māsa saka!
Viņa beidzot pārstāja, noleca no mana klēpja un aizskrēja uz savu istabu.
T – Kate, vai vēlies ko ieēst? Tūlīt būs gatavs makaronu sacepums.
K – Nē, paldies, tēt. Esmu paēdusi.
T – Kā zini.
Es piecēlos no galda, iedevu buču tētim uz vaiga un aizgāju uz savu istabu. Paskatījos dienasgrāmatā. Nebija nekas daudz jāmācās, tikai kaut kāds stāsts literatūrā jāizlasa. Izdomāju pieiet pie datora. Par brīnumu dators bija brīvs. Parasti Mika sēž te, bet tagad laikam spēlējas savā istabā ar lellēm. Iegāju draugos, twitterī. Tad pēkšņi manas sajūtas man teica, lai es ieeju savā facebook profilā. Ļoti sen tur nebiju bijusi, tāpēc bija daudz uzaicinājumi uz spēlēm un draugu uzaicinājumi. Vēstule bija tikai viena. Ieskatījos tajā un redzēju – tā ir vēstule no Maika! Manā sejā atplauka smaids un es sāku lasīt. Ziņā bija rakstīts
M – Čau. Es ceru, ka esmu atradis īsto Katrīnu Klāvu. (: Mēs šodien neapmainījāmies ar numuriem. Vai vari lūdzu iedot savu numuru? Mans LV numurs ir 23338645.
Es viņam uzrakstīju
K – Čau, jā, tā esmu es. (: Un tavs uzvārds ir Ābels? Tēva uzvārdu tu esi pārņēmis, ja? Paldies par tavu numuru, mans ir 29846036.
Ievadīju viņa numuru savā telefonā. Laiks pie datora paskrēja ātri. Ap astoņiem izlasīju vajadzīgo stāstu un uzrakstīju Ksenijai
K – Čau, euu, man Maiks iedeva savu numuru! : )))
Nebija ilgi jāgaida, kad Ksenija jau atbildēja
Ks – Oho, ka tik jums tur nav abpusējas simpātijas.
K – Ak, nu labi, labi. No tevis laikam neko nevar noslēpt.
Ks – Jums no neizdodas noslēpt no neviena. Tak visi redzēja, kā jūs rociņās skrējāt no kafejnīcas uz skolu pusdienu starpbrīdī. Sāk klīst baumas.
K – Kādas?
Ks – Ka jūs jau esat kopā. Nepaiet pat viena diena, un jauniņajam ir draudzene. Un kurš to būtu domājis – kautrīgā un neuzticīgā Katrīna Klāva.
K - …
Ks – Tak nomierinies. Bučuki, un ej izgulies. (:
K – Labi, čau.
Nometu telefonu uz gultas un aizgāju uz vannasistabu sataisīties miegam.
Kad atnācu atpakaļ no dušas, ielikos uzreiz gultā, jo šī diena skolā patiešām bija smaga. Paņēmu telefonu rokās, kur ieraudzīju, ka man ir īsziņa. Sāku to lasīt.
„Sveika, gribēju tikai pateikt arlabunakti. Nevaru sagaidīt, kad atkal tiksimies. Maiks”
Pārlasīju šo vēstuli atkal un atkal. Uz manas sejas parādījās smaids. Un ar smaidu sejā es arī aizmigu.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iekritusi-6/675535
