Visas daļas http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iekritusi-1/675473
---------------------
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iekritusi-14/680527
Es pamodos. Viss apkārt bija balts. Man blakus stāvēja Mika. Maiks un tētis sēdēja pie loga un lūkojās pa to laukā. Es pavēru acis.
Mi – Tēti, Kate pamodās!
Tētis ar Maiku pagriezās un pienāca klāt. Es neko nesapratu.
K – Tēt, kas notiek?
T – Tu nokriti no trepēm, kad bijāt ar Maiku tajā ballē.
K – Kādā veidā?
T – Nezinu, tu laikam pazaudēji līdzsvaru.
Tajā brīdī ienāca māsiņa.
Mā – Sveika, kā jūties?
K – Normāli, tikai galva sāp…
Mā – Tā tas varētu būt no narkozes.
K – Kā? No kādas narkozes?
Tikai tagad pamanīju, ka mana kāja ir ieģipsēta. Bet es viņu nejutu.
Mā – Tev bija operācija Krītot pa trepēm, tu izlauzi kāju un savainoji tās nervus. Sliktā ziņa ir tā, ka tava kāja ir paralizēta.
Es gandrīz neizturēju un gribēju uzlēkt kājās, pieskriet pie viņas un teikt, nē, tas nevar būt, es vairs nekad nejutīšu savu kāju?! Man būs visu mūžu jāstaigā ar kruķiem?!
Bet es to nespēju. Es tikai skatījos uz viņu ar milzīgām acīm un centos neuzsprāgt.
Maiks visu šo laiku nebilda ne vārda, viņš jutās vainīgs.
Mā – Labā ziņa ir tā, ka tavam mazulim nekas nekaiš un ka kāju tu iespējams sāksi just, ja iesi uz vingrošanu.
Māsiņās teikto par kāju es kaut kā palaidu garām. Manam mazulim?! Tas nozīmē, ka es tomēr esmu stāvoklī. Es izjutu nevaldāmu prieku, ka mazajam nekas nekaiš, bet tajā pašā laikā arī izbīli. Ko mans tētis tagad domā? Viņa skatiens ir izmisis, viņš ir nesaprašanā, bet es nespēju neko pateikt. Un izplūdu asarās.
Tad, caur asarām, es beidzot uzrunāju māsiņu.
K – Vai ir vēl kaut kas, kas man jāzina? Pagaidām esmu tādā stāvoklī, ka nekas cits mani laikam vairs nepārsteigs..
Māsiņa nemanāmi iesmējās, bet palika atkal nopietna.
Mā – Skatoties uz analīžu rezultātiem, jūs vakar vakarā bijāt narkotiku iespaidā. Šeit uz lapas ir parādīta to esamība jūsu asinīs.
Nu patiešām tētis bija nesaprašanā un viņa acis bija divtik lielas, kā manējās. Es tajās redzēju dusmas, aizvainojumu, bailes un izmisumu.
Tas nozīmē, ka šampanietī, kuru vakar izdzēru, bija narkotikas. Tie maitas gabali bija iebarojuši man narkotikas! Bet vai Maiks kaut ko par to zināja?
Māsiņa izgāja un Maiks beidzot iebilda.
M – Vai varat lūdzu iziet? Man jāparunā ar Katrīnu…
Katrīnu… Vairs es neesmu Kate.
Viņa balss izklausījās kā ledus.
Marika ar tēti izgāja ārā. Maiks apsēdās uz gultas malas un skatījās uz manu kāju. Centos izveidot acu kontaktu ar viņu, bet viņs neatļāvas.
M – Katrīn, es…. Es neko nezināju par narkotikām…
Es neko neteicu. Es nevarēju neko pateikt.
M – Katrīn, lūdzu piedod, tā ir mana vaina, es pierunāju tevi izdzert to šampanieti…. Es…. Es nezinu, kā lai tev atvainojas…
K – Maik…
Es nezināju, ko viņam teikt… Maiks uz mirkli ieskatījās man acīs. Tās bija sasalušas. Viņš bija palicis kā ledus. Neko nesakot, viņš piecēlās un izgāja no palātas. Iekšā ienāca tētis un Mika. Tētis man kaut ko teica, kaut ko stāstīja, bet es ar domām biju pavisam kur citur. Es visu laiku domāju par māsiņas teikto…
„tavam mazulim nekas nekaiš”
Jā, manam mazulim nekas nekaiš. Man būs bērniņš.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iekritusi-16/684424
