local-stats-pixel fb-conv-api

Iekritusī. (14)3

64 0

Čau, spoki. Viena no pēdējā daļām manam stāstam ir klāt!

Visas daļas http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iekritusi-1/675473

-----------------

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iekritusi-13/678367

Atkal pirmdiena. Skola jau pusē. labi, ka rīt izliek atzīmes, vairs nebūs par ko uztraukties. Ziemassvētki taču.

Ar Kseniju un Maiku gājām pa gaiteni un runājāmies. Ksenija arī zināja par manām aizdomām par mazuli.

Ks – Nu, kad tu iesi uz ultrasonogrāfiju?

K – Nākamnedēļ. Viss jau ir sarunāts. Maiks arī man nāks līdzi.

M – Starpcitu, runājot par līdzi nākšanu. Es ar draugiem organizējam mazu ballīti pie viena no viņiem. Tur būs viņu draudzenes un viņi. Vai tu piekritīsi?

K – Tas izklausās labi, tikai es gribētu tad laicīgi tikt mājās.

M – Sarunāts

Es pasmaidīju.

Šī diena pagāja ātri un drīz vien Maiks mani veda uz mājām. Ar tēti un Mariku pašā vakarā aizgājām un kino uz multfilmu. Atdarināju tētim par sestdienu, jo lai arī cik ļoti viņš izskatījās neapvainojies, mani vajāja vainas apziņa. Un tā kā mājasdarbi uz nepilnām 2 nedēļām vairs netiek uzdoti, es varu atļauties pavadīt laiku kopā ar savu ģimeni. Šādi laiki man patiešām pietŗūka….

Jau sestdiena. Septiņos Maiks mani savāks un mēs brauksim uz otru pilsētas malu. Tur dzīvojot tas viņa draugs. Cik es sapratu, tas bija tas pats rudmatainais, ar ko viņš runāja pagājušo sestdien. Šodien visu dienu dzīvoju pa māju kopā ar Kseniju, kura bija atnākusi ciemos. Dienas paskrēja ātri, to vien darot, kā runājot, skatoties filmas un ēdot popkornu. Drīz vien pienāca vakars, un man bija jātaisās. Ksenija aizgāja, un pēc 5 minūtēm dzirdēju piebraucam mašīnu. Nākamajā momentā zvanīja Maiks.

M – Čau, es piebraucu pie mājas. Gaidu tevi.

K – Jā, es dzirdēju. Tūlīt nāku.

Es atvadījos no tēta un aizgāju. Ceļš uz Maika drauga māju bija aptuveni pusstundu garš. Kad piebraucām, es redzēju mazu guļbūves māju ar balkonu, izrotātu eglīti un svētku gaismiņām. Man ļoti viņa iepatikās. Maiks atvēra manas durvis un mēs iegājām iekšā. Arī iekštelpas bija ļoti skaistas, bet te jau viss ritēja pilnā sparā. Maiks sasveicinājās ar saviem draugiem. Ieraudzīju rudmataino puisi un vēl pāris tipus. Bet kāpēc man liekas, ka es viņus jau esmu kaut kur redzējusi?

Maiks pienāca un iepazīstināja ar saviem draugiem. Rudmataino sauca Kristiāns, Melnmataino, kurš kaut kā izskatījās pēc Nika Džonasa, sauca Pāvels un tad vēl bija Kevins, Toms un Mairis. Viņi sāka ar mani runāt un Pāvels pēkšņi pateica.

P – Tu man liecies kaut kur redzēta. Tāda pazīstama

Toms viņam iesita pa plecu un nolamāja viņu. Pagaidi… Tās balsis…. Tie taču nevar būt?!

T – Tu varbūt aizveries, vecīt?!

Toms bija uzvilkts.. Šī balss… Vai patiešām?!

Toms paskatījās uz mani un pasmaidīja. Viņa seja bija pazīstama.

Šī banda. Šie zēni… Tie ir „Tumšie”. Toma seju, lai arī es tajā vakarā viņu kārtīgi nesaredzēju, bija man pazīstama. Tie 100 procenti bija viņi! Un Maiks ar viņiem draudzējas?! Tas nozīmē…. Nē… Tas nevar būt.

Pēkšņi izjutu milzīgu niknumu uz Maiku. ES pavilku viņu nostāk, mēs izgājām uz balkona un aiztaisījām durvis..

K – TAVI DRAUGI IR „TUMŠIE”?! MAIK, KĀPĒC TU MAN NEKO NETEICI????

M – Kate, nomierinies…

K – NOMIERINĀTIES?! TAS NOZĪMĒ, KA TU ARĪ LIETO NARKOTIKAS????

Es ieelpoju un centos nomierināties. Tad es mēģināju pateikt, cik vien mierīgi es spēju…

K – Cik ilgi…. Cik ilgi tu jau ar viņiem pinies? Cik ilgi tu jau lieto?

M – Aptuveni 3 mēnešus, bet Kate….

K – Nesauc mani par Kati! Mani vēl joprojām sauc par Katrīnu!

M – Labi, Katrīn…

Es sabruku viņa klēpī un izplūdu asarās. Tas bija iemesls, kāpēc viņš tik ilgi mēdza kavēt. Tas bija iemesls, kāpēc viņš mēdza būt tik skarbs. Es vienmēr esmu vēlējusies, lai Tumšajiem kaut kas notiktu. Lai viņi ātri nomirtu , jo es zināju, ka tas ir tikai laika jautājums, kad viņi pārdozēs. Bet tagad tur ir Maiks. Jau veselus 3 mēnešus tur bija Maiks. Es nespēju novēlēt nāvi cilvēkam, kuru es tik ļoti mīlu. Es to nespēju. Tāpat es arī nespēju ticēt tam, ka mans mīļotais ir narkomāns. Maiks mani turēja cieši pie sevis klāt un centās nomierināt.

M – Katrīn, neuztraucies par mani. Es narkotikas lietoju ļoti, ļoti reti. Es spēju sevi kontrolēt. Sevi pasargāt. Tev nav jāuztraucas. Katrīn, lūdzu, paskaties uz mani... Kate..

Es pacēlu acis. Viņa seja cauri manām asarām izskatījās izplūdusi, bet tā vai tā nezaudēja savu pievilcīgumu. Redzēju kā viņš pasmaida un ar savām samtainajām rokām man noslaucīja asaras. Es centos pasmaidīt, bet es izskatījos briesmīgi. Maiks viegli pasmējās un noskūpstīja mani. Es nespēju būt ilgāk uz viņa dusmīga.

M – Nu, vai mēs iesim iekšā? Ārā ir auksts. Ka tik tu nesaslimsti.

Viņš pasmaidīja un mēs iegājām iekšā.

Vakars pagāja perfekti. Maiks mani vairāk nepameta un mēs dejojām un runājāmies, sēdējām malā un skūpstījāmies. Viss bija ļoti labi. Lai gan Maiks man pastāstīja, ka viņa draugi nav nemaz tik slikti, es tomēr viņiem īsti neuzticējos.

Bija jau gandrīz 10 un Maiks mani taisījās vest mājās. Mēs stāvējām uz kāpnēm, kad pienāca Mairis.

Ma – Vecīt, pirms braucat, iedzerat šampanieti. Ir tomēr Ziemassvētki. Var atļauties ko tādu izdzert, vai ne?

K – Man nē, paldies.

M – Kate, nesatraucies, tev nekas nevar notikt.

Viņš pasmaidīja. Es beigās negribīgi piekritu. Mēs saskandinājām un izdzērām savas glāzes. Kad taisījāmies iet, es pagriezos, lai kāptu pa kāpnēm lejā, man noreiba galva. Maiks mani saturēja un palīdzēja kāpt lejā. Es uz viņu paskatījos un atkal pagriezos, lai redzētu, kur likt kāju, jo bija tumšs. Nākamajā brīdī vairs neko neredzēju. Vairs neko nejutu. Pēdējais, ko dzirdēju bija cilvēku izsaucieni, trepju skaņa zem mana ķermeņa un Maiks, kurš sauca „Kate!! Nē!…”

Skaņas man apkārt aizplūda…

Man vairs nebija apkārt cilvēki…

Vairs neko no tā vakara es neatceros…

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iekritusi-15/683330

64 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

Kad būs pēdējā?

0 0 atbildēt