Tā Humatuputa turpināja savu ceļu pie Humatoputa. Magnetobuss viegli slīdēja cauri pilsētai un pieturās izlaida sevī sakāpušos pasažierus. Tuvojās magnetobusa gala pietura, pēc kuras magnetobuss uzsāks savu virzību pretējā virzienā, lai no pilsētas blīvāk apdzīvotās vietas pasažierus vestu atpakaļ uz mikrorajoniem, kur nejuta iedzīvotāju drūzmēšanos un ikdienas steigu, kura aprija pilsoņu laiku kā izsalcis kovārnis tam nomestu maizes drumslu.
Humatuputa vēlējās ieņemt vietu pie magnetobusa izejas, taču liels skaits pasažieru jau drūzmējās pie transportlīdzekļa izejas, tāpēc Humatuputai vien nāksies pagaidīt, kāmēr transportlīdzekli pametīs visi viņā sakāpušie, lai viņa kā parasti to atstātu pati pēdējā, jo nevēlējās spraukties uz izeju caur pasažieru stāviem, kuri viens otru klusi mudināja pārspēt magnetobusa izeju atbrīvošanā.
Tā vietā, lai ieņemtu vietu aiz pārējiem, Humatuputa iesēdās kādā no brīvām vietām pie magnetobusa rūts, kur labi varēja pārredzēt ārā notiekošo. Līdz magnetobuss sasniegs gala pieturu vien bija atlikusi aptuveni minūte, bet tas neliedza Humatuputai raudzīties caur magnetobusa rūti, lai novērtētu pilsētā notiekošo. Saule savu spilkto gaismu atstāja ēku aukšējo logu stiklos, kura virzoties un veicot manevrus magnetobusam, nodeva loga rūti pēc rūts, lai pēc tam pazustu aiz muguras. Te pēkšņi Humatuputa satrūkās: "Vai tiešām pieturā starp, ļaudīm viņa redzēja arī Humatoputu?" Viņa ar seju pieplaka pie magnetobusa rūts, kā censtos ar visu savu ķermeni pamest magnetobusa vagonu, lai tiktu tuvāk tēlam, kurš izcēlās pārējo ļaužu pulkā. Tas tik tiešām bija Humatoputa. Humatuputa pie sevis kaut ko nopurpināja - "Nez vai Humatoputa, taisās braukt pretējā virzienā?" Humatuputai nekas cits šodien nebija padomā, tāpēc viņa nolēma aprunāties ar Humatoputu un, ja viņam nekas nebūs iebilstams, pavadīt viņu līdz viņa izkāpšanas vietai. Humatuputa piecēlās kājās un ieņēma vietu aiz pārejiem pasažieriem, lai Humatoputa būtu viņas ceļā, kad pienāks Humatuputas kārta izkāpšanai. Tad viņa varēs veikli sasveicināties ar viņu un pateikt, ka vēlas viņa padomu, lai pēc tam turpinātu ceļu kopā ar viņu. Magnetobusa durvis veigli atdarijās un pasažieru pūlis sāka atstāt magnetobusa vagonu, līdz durvīs vien palika Humatuputa vienīgā. Viņai pretī stāvēja Humatoputa. Viņš uzsmaidījis Humatuputai teica: "Kāp ārā, es tevi gaidīju, es pirms braucam pie manis gribu tev ko parādīt."
Humatoputa un Humapututa:
pirmā daļa
otrā daļa
trešā daļa
ceturtā daļa
piektā daļa
sestā daļa
septītā daļa
astotā daļa
devītā daļa
desmitā daļa
vienpadsmitā daļa
divpadsmitā daļa
trīspadsmitā daļa
četrpadsmitā daļa
piecpadsmitā daļa
lasi, vērtē, komentē
