Sveiks spok
Šoreiz sapratu ka nejauši esmu atklājis algoritmu - 5 raksti Monte-Kristo rakstu sērijā = 1 tests par grāmatu.
Lai nu kā jūsu uzmanībai 6 sērija.
Sveiks spok
Šoreiz sapratu ka nejauši esmu atklājis algoritmu - 5 raksti Monte-Kristo rakstu sērijā = 1 tests par grāmatu.
Lai nu kā jūsu uzmanībai 6 sērija.
Mēs pagājušajā reizē palikām uz Monte-Kristo salas gaidot kontrabandistu kuģi, kas iespējams atnāks.
VIņš patiešām arī atnāca. Nākošajā ostā kontrabandistu kuģis zaudēja vienu ļoti labu stūrmani - Edmonu Dantesu un viņa labāko draugu uz kuģa - Džakapo. Edmons nopirka Džakapo kuģi un lika braukt uz Mersaļu iegūt ziņu par Dantesa tēvu, de Vilforu, Mersedesi, Moreli, Kadrusu, Danglāru un Fernānu.
Pats viņš aizbrauaca uz kādu ostu kur testēja pasaulē ātrāko jahtu. Viņš šo jahtu nopirka un lika uztaisīt slepenu nodalījumu. Pēc tam viņš nopirka MOnte-Kristo salu un kļuva par grāfu Monte-Kristo.
Pēc tam viņš aizbrauca uz Monte-Kristo salu un visas bagātības salādēja jahtā. tad atrgriezās Mersaļā un saprata ka Džakapo neko īpašu nav uzzinājis. Edmons saprata ka pašam vien būs tas jāizdibina. AIzgāja uz bodi un nopirka sev lielāku degunu un papildus matus. Pēc tam gāja pie Kadrusa. Vecā blēža, Edmona tēva kaimiņa, skrodera. Viņš bija īpašnieks viesnīcai Gāras tilts un skroderošanos bija pametis. Viņš Edmonam pastāstīja....
Ko viņš pastāstīja par to jau jūs varat lasīt nākošajā daļā. Centīšos jaunu daļu rakstīt katru dienu, bet visi jau esam tikai cilvēki......
Ceru ka jums šis raksts patika. Esmu atvērts padomiem jo kānekā esmu tikai 68 dienas spokos. Daudz ko vēl varu mācīties
Vot tā out-of-nowhere kļūšana par grāfu man šajā stāstā (un citos, kur parādās līdzīgas epizodes) liekais viens no vājākajiem punktiem sižetā. Jā, tolaik neeksistēja ne iedzīvotāju reģistri, ne feisbuki, un līdz zināmam brīdim šāda jaunā identitāte varēja strādāt nevainojami. Tikmēr, kamēr kāds nesāktu rakt, kas tas par grāfu un no kurienes (t.sk. no kādas dzimtas) utt., un beigu beigās jau uzraktu, ka viņš reāli ir nokritis no Mēness. Re kur pat Strugacki savā `Grūti būt dievam` savu progesoru leģendēja zem reāla aristokrāta dona Rumatas vārda, kura biogrāfijā vienīgais vājais punkts bija tas, ka viņš bija paspējis nomirt
Paldies par kārtējo rakstu, gaidu nākošo porciju