ir šodien Vientulības diena
kad mūsu eņģeļi ar gulbjiem aizlido
un četras debess puses četras kailas sienas
ar baltiem spārnu galiem zeltā ieglezno
---
ar trauslām domām, cerībām un ilgām
ar sapņiem krāsainiem un melnbaltiem
ar prieka mirkļiem, naktīm bezgalīgi ilgām
ar sniega miglā tītiem saulrietiem
---
kad esi viens - bez eņģeļiem, bez sapņiem
un plēni viens kā kailas sveces dakts
tev ēnu gaismā gleznošu es skumjas
tik smagi gaisīgas kā Vientulības nakts
xxx
Neviens jau nezin, kur tā laime mīt,
Bet vienmēr liekas, ka tūlīt, tūlīt.
Tepat aiz stūra un varbūt jau rīt,
Kā zvaigzne, kas tev rokās pati krīt.
---
Neviens jau nezin, kā var viņu gūt,
Jo tad, kad laime ir, to nesajūt.
Vien tad, kad visas cerības tev zūd,
Tu saproti,ka laime - vienkārši ir būt.
xxx
tas tā kā savādi
kā tagad gulbji aizlido
cik klusi lapas krīt
vējā virpuļo
---
tas tā kā savādi
kā tagad ziema nāk
it kā parasti
bet pavisam savādāk
---
tas tā kā savādi
kā tagad skaties tu
man vēl nesāp, tu neraudi
es šo ziemu vēl pārcietīšu
xxx
es jau nezinu
man tikai tā liekas
ka krītošas zvaigznes
tās nesatiekas
ka viņas tik tālas un svešas
es jau nezinu
kā viņas jau sešas
un divpadsmit
un vēl kaut kā vairāk
manas krītošas zvaigznes
vienotrai svešas
---
es jau nezinu
varbūt tikai tā liekas
krītot tās mirst
jo kādam ir liekas
un man
un vēl kaut kam vairāk
kā krītoši sapņi debesīs
kad gājputni ziemu klaigā
Gājputni ziemu klaigā1
9
0