Fīksnenīte bija pati biklākā no jaunietēm viņa nereti mulsa un bieži vien nezināja kā pareizi uzvesties situācijās, kuras ne reizi nebija piedzīvojusi. Viņa vienmēr alka, lai viņas tuvumā būtu kāds, kuru viņa labi pazina un kurš varētu viņas mulsuma brīžos aizstāt neveiklos klusuma brīžus, kuri Fīksnenītei šķita tik neērti. Jauniete laikus gatavojās dažādiem pasākumiem un katru reizi centās sarunāt kādu, kurš viņai būtu blakus. Iespējams Fīksnenītei pat bija bail uzturēties starp cilvēkiem, kurus nezin vienai, tikai viņa to nevēlējās atzīt. Visvairāk jaunietei nepatika, ja viņas sejā iezagās sārtums, kurš liecināja par viņas neizmērojamo mulsumu. Fīksnenītei gan pašai patika sevi uzskatīt par pārliecinātu un mērķtiecīgu, kāda viņa arī bija starp cilvēkiem un situācijās, kuras labi pārzināja. Viņa parasti izcēlās ar lielu izlēmību, nosvērtību un labi pārzināja, kas kurā brīdī būtu darāms, lai viņas kompānijā esošie ātrāk sasniegtu mērķi. Bez tam jauniete izcēlās ar neizmērojami lielu ziņkārību, jo vēlējās pēc iespējas labāk saprast, kas un kur būtu papildināms vai atbalstāms. Kāds negaidīts pasākums Fīksnenīti aizveda uz kurlmēmo aprūpes centru, kurā viņa atskārta, ka no viņas netiek gaidīts, ka viņa kādam atbildēs kaut ko svarīgu vai nozīmīgu, tas jaunietei ļāva justies brīvākai kā citās sev neparastās vietās. No tās dienas Fīksnenīte bija bieža viešņa kurlmēmo aprūpes centrā, kur pakāpeniski tika pāri savam biklumam, palīdzot tās apmeklētājiem labāk saprast sevi un savas izpausmes iespējas. Viņa iemācijās pēc kurlmēmo sejas vaibstiem saprast, kā kāds no viņiem jūtas un vai viņš labprāt iesaistas kādā kopīgā pasākumā vai arī viņa domas ir aizņemtas ar kaut ko citu un viņš negrib, lai viņu traucē pārdomās. Ja vien jauniete zinātu kā to izdarīt, viņa noteikti izskaidrotu arī pārējiem kā atpazīt kāda noskaņojuma pēc tā sejas, jo tas palīdzēja laikus sagatavoties gaidāmajai sarunai, kurā varēja paust to, ko otrs būtu ar mieru uzklausīt. Ja viņai pirms tam šķita, ka viņa varētu pateikt kaut ko muļķīgu un kaut ko tādu, ko sarunas biedrs negribētu dzirdēt, tad tagad Fīksnenīte spēja nesaasināt sava pateiktā nozīmi un, ja kādam kas sarunā šķita neatbilstoš, atvainoties, ieturēt klusumu vai vienkārši nomainīt sarunas tematu.
Saturs:
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Fnopinna/834240
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Gulgans/834144
Fīksnenīte
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Tadars/833798
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Fiziana/833738
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Rofkurs/833508
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Faznina/833375
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dzegars/833030
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Fenikekavzina/832981
lasi, vērtē, komentē 
