Zinu, zinu. Esmu riktīga cūka, jo neieliku jaunu daļu! Bet! :
1. Man ir skola.
2. Veidoju ZPD. 18.02.2014 jāprezentē! 
Pacelts un pielikts kkas klāt. Baudām. Vakarā varētu būt jauna daļa :)
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Fenikss-7/687466
8.
Ja man jautātu, ko es redzēju, es teiktu kāda starpība. Ja man jautātu, kāpēc es nevēlos par to runāt – jo redzot to, man ap sirdi slikti palika. Ziniet, man bija cerība, ka Fēnikss, mans varonis ir kas labāks par šo. Tomēr manā priekšā stāvēja vīrietis. Vīrietis, no kura es centos izvairīties pēdējās dienas. Mana sirds drebēja, ieraugot viņu un viņa pretīgo smīnu. Dusmās sažmiedzu rokas un grasījos uzbrukt, kad telpas sienas sašķīda ar visiem spoguļiem. Siena, kā simtiem stikla lauskas, sajaucies ar spoguļa lauskām, virpulī apņēma mūs abus, apskrāpējot mūsu rokas, kājas, sejas, sānus. Es biju visa asinīs. Es nokritu. Tāpat arī nokrita Toms. Toma sejā varēja manīt šoku. Viņš neizskatījās pēc mana Fēniksa. Bet tās zīmītes burti, lika man noprast, ka tas ir viņš. T.D. – Toms Džestons. Viss sakrita... Ar asarām acīs, ļāvos nāvei. Es zināju, ka miršu... Patiesībā, es tā pat vēlējos nomirt. Tagad atbrīvoties no visa... Es jutu siltumu... Es atcerējos, ka esmu fēnikss un ka es varu pārdzimt. Negribēdama pārdzimt, es plānoju, ko ar sevi izdarīt.
Sajutu, ka kāds mani paceļ. Manas acis bija aizmiglojušās ar asarām, tādēļ savu „glābēju” neredzēju.
„Viss būs labi. Mēs drīz aizmuksim no Toma” zema vīrieša balss runāja.
„Kas... Kas...” es nespēju neko pateikt, jo zaudēju samaņu...
***
Kad pamodos, es neatrados zeltainajā telpā ar spoguļiem. Nē, es atrados zeltainajā telpā, tikai citā un bez spoguļiem. Es centos piecelties. Pirmais es pārskatīju savu ķermeni. Iepriekš manas brūces bija dziļas un nāvējošas, bet tagad... Tagad no tām nebija ne miņas... Ātri vien pacēlu acis, lai pavērotu apkārtni. Zeltainā istabā bija tikai gulta, kurā gulēju. Tomēr sienas bija izdaiļotas ar tūkstošiem, nē – miljoniem dārgakmeņiem. Gultasveļa bija dzeltena un zelta apvienojumu. Es piecēlos. Es negribēju ticēt istabas sienām, jo man tās likās, ka kuru katru mirkli sašķīdīs... Strauji un ātri pieplakusi pie durvīm, centos tās atvērt. Durvis atvērās. Priekšā pavērās jau atkal zelta siena ar dārgakmeņiem, kur vietām varēja pamanīt dažādas gleznas. Atrados gaitenī. Bailes un panika mani pārņēma. Es nevēlējos šeit palikt, jo tad Toms jebkurā mirklī parādītos un izmantotu mani savos ļaunajos nolūkos. Es nodrebinājos.
„Mums nav citas iespējas...” zema, rupja balss runāja, un dzirdēju, ka soļi tuvojas uz manu pusi.
„Bet, mums jāpaziņo meitenei, ka viņa ir mūsu karaļvalsts princese. Tā noteica karalis,” Spalgā balss īpašnieks tika apklusināts. Muļķe es, biju aizķērusies un pakritusi, ko laikam abi runātāji sadzirdēja. Es piecēlos.
„Kuš. Dzirdi, kāds ir aiz stūra,” es sastingu. Domās šaudījās visādas idejas ko darīt. Nolēmu palikt pie plāna, kas liktu viņiem abiem samulst. Ātri izmantoju iespēju un uzbruku. Tomēr negaidīti es biju zemē... Izskatās, ka abi gaidīja un sagatavojās paši uzbrukt vai arī aizstāvēties.
„Vai tev kāds ir atļāvis staigāt pa karaļa un karalienes torni, tu pretīgais zaglēn...” spalgā balss īpašnieks samulsa. „Piedod princese! Mēs nezinājām, ka tā esat jūs...” spalgās balss īpašnieks mani piecēla kājās. Zeltainais fēnikss bija jauns, tomēr spēcīgs.
„Žek, ko tu smērē meitenei apģērbu,” masīvais fēnikss, ar rupjo balsi, satvēra manu roku, „Ejam. Tevi gaida!” Fēnikss drīz vien atlaida manu roku.
Es paklausīgi sekoju abiem stāviem. Gribot negribot, es jutu atvieglojumu, ka esmu šo fēniksu starpā. Es labprātīgi sekoju un klausījos kā viņi strīdas. Apkārtnei īpašu uzmanību nepievērsu, jo man tas šķita pārāk ikdienišķi. Sienas rotāja dažādas gleznas. Viss praktiski vienlīdz vienāds – zelta krāsa ar dzeltenu kaut kur un ar dārgakmeņiem. Vietām pavīdēja spogulis, kur uzmetu acis. Tā kā pēc tā negadījuma, man tagad bija bail no spoguļiem, tad ātri novērsos, baidīdamās, ka spogulis saplīsīs. Nonākuši pie kaut kādām lielajām durvīm, abi fēniksi tās atvēra.
„Ej. Tevi tur gaida mūsu galvenais vadonis!” To pateicis masīvais, es iegāju iekšā.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Fenikss-9/691284
