Esmu tas kolēģis, kuru visi ienīst10

Esmu tas kolēģis, kuru visi ienīst; esmu tas kolēģis, kas zog no ledusskapja.

Es zinu, ka tas ir rupji un egoistiski, bet citu lietas garšo daudz labāk nekā tas, kas atrodas manā pusdienu kastītē.

Un, man ir jāatzīst, ir diezgan smieklīgi klausīties tajā, cik neapmierināti ir mani kolēģi, kad pamana, ka kaut kas trūkst. Viņi parasti saka, “Sasodīts! Tas taču bija parakstīts!” un “Kurš briesmonis varētu ko tādu izdarīt?”

Tas visiem bija tik ļoti apnicis, ka administrācijai vajadzēja doties vainīgā medībās, lai to sodītu. Apkopējs, kas jau te strādāja labu laiku, tika atlaists un vainots zagšanā. Es uz kādu laciņu pārtraucu zagt un viss atkal kļuva normāli.

Bet es nevarēju pārtraukt lūkoties ledusskapī un redzēt visus tos gardumus. Kārdinājums bija tik liels, ka es paņēmu kastīti, kas piederēja jauniņajai, Treisijai Meijerei.

Kamēr es ēdu, viens no maniem kolēģiem ienāca un pieķēra mani ar Treisijas trauciņu rokās. Tā vietā, lai mani nodotu vai taisītu scēnu, viņš vienkārši izgāja no telpas nesakot ne vārda. Pieņemu, ka viņš zināja, ka neviens viņam neticētu.

Es pabeidzu ēst tieši tad, kad man vajadzēja doties atpakaļ strādāt. Es nomazgāju rokas  sakārtoju savu kakla saiti pirms devos uz operācijas zāli. Mana jaunākā paciente, Treisija, bija sagatavota sirds transplantācijai. Vienīgā problēma bija tā, ka kāds to nozaga no ledusskapja.

***

Citi interesanti raksti manā profilā.