Es ātri pabrokastoju un uzrakstu draudzenēm, ka šorīt būšu daudz agrāk, jo ceru, ka viņas varētu mani sagaidīt. Pirms braukšanas vēl aizeju izmazgāt zobus un tad jau eju lejā uz mašīnu. Leksa atraksta ziņu, ka ar Ninu jau pašas atnākušas agrāk, jo viņām bija jāiet uz ķīmijas konsultāciju. Man nekad nav bijis jāsūdzas par atzīmēm, jo man vienmēr tās bijušas izcilas, jo ja jums būtu tāda māte tad arī jums liktu mācīties un ,ja tu saņem mazāk par astoņi vienmēr ej uz konsultācijām. Bet es priecājos arī par to, jo man pēc vidusskolas pavēršas labas iespējas uz preztižu augstskolu. Kamēr mēs ar Zaku braucam uz skolu es Zakam izlemju uzjautāt par to kāpēc viņam tik steidzami vajadzēja uz skolu. Jo ar Ninu tas nevar būt saistīts, jo tad meitene būtu man ko teikusi. Zak kāpēc tev tieši šorīt vajadzēja tik agri uz skolu.- Es jautāju. Tev tas nav jāzina sīkā, Zaks aizsvilies atbild. Bet kāpēc viņš ir tik nikns parasti jau viņš no manis nekko nav slēpis. Man nepatīk ka mani sauc par sīko brāl, mums ir tikai gada starpība.-Es nobubinu. Varbūt kāds skolā uzzināja ka tu esi gejs?- Es ar ziņkāri vēršos pret brāli. Kas tev kāds jau kaut ko ir teicis, kurš tu kādam esi teikusi, neklusē atbildi? Zaks stingri ieķeries stūrē un satraukti aizelsies jautā. Nomierinies es nevienam nekko neesmu teikusi tu zini, ka es tev to nenodarītu.-Mierinot brāli atbildu. Man ir tāda sajūta ka viņš no manis ko slēpj, bet turpmāko ceļu kas ved uz skolu es atturos no liekiem jautājumiem, tāpēc mēs braucam klusējot. Pie skolas piebraucu un jūtos nelāgi man nemaz nepatīk šī situācija, man nepatīk strīdēties ar Zaku.
Izkāpusi no auto uzreiz tieku ieskauta sirsnīgā apskāvienā no meitenēm. Zaks noskūpsta Ninu un dodas skolas durvju virzienā, es pavadu viņu ar nobažījušos skatu, bet nespēju nekko iesākt. Nina jautājoši uzlūko mani, bet es tikkai paraustu plecus, jo šoreiz tiešām nezinu brāļa nodomus. Nu meitenes kurš tas būs tas laimīgais?- Es dedzīgi uzlūkodama meitenes noprasu.. Nina uzjautrinoši lūkojas manī, bet Leksa gataviojas ko teikt; Pagaidi līdz pusdienlaikam, jo tikkai tad tas laimīgais ieradīsies skolā." Man šie vārdi liek mazliet nopūsties, jo šis mirklis tiek paildzināts, bet no otras puses es ātrāk gribu satikt puisi.Leksa tu man esi izvēlējusies kādu sportistu paldies tev mazā. Es ko atcerēdamās nosaku, jo mūsu skolā pusdienlaikā ierodas tikkai tie zēni kuri nodarbojas ar sportu. Bet pēc mana teiktā Leksa tikai atplaukst vēl lielākā smaidā un nosaka- Viss nebūt nav tik vienkārši, kad viņu ieraudzīsi pati sapratīsi. Leksas teiktais man liek noskuroties, jo doma ka draudzene varētu man iesmērēt kādu no bijušajiem ir šausmīga. Sākas stunda un man par prieku tā ir fizika, jo šajā stundā es varu mierīgi padomāt.
Bet, tas noteikti nebūs šoreiz, jo pie durvīm klauvē direktore un ieiet klasē ar jaunu skolēnu, nu vismaz man tā liekas, ka viņš ir mūsu jaunais klasesbiedrs. Direktore ātri kaut ko iečukst fizikas skolotājam ausī un aizsteidzas prom, jo laikam jau viņai ir svarīgākas darīšanas, kas parasti nozīmē dzeršanu vai zālīti. Jā, mūsu direktore vai nu vienmēr ir kaifā vai dzērumā, man liekas skaidrā viņu var redzēt tikai kādā vecāku sapulcē.
