Huge trigger warning
Neesmu pārliecināta, vai drīkst šāda satura rakstus vispār pievienot šajā kategorijā. 
Es atradu pazudušo meiteni pornogrāfiska rakstura klipā. NSFW43
489
0
Mums bija vienpadsmit gadu tajā vasarā, kad Keitija Ritera aizbēga, vai viņu nolaupīja, vai arī vēl kas cits, ko avīzēs rakstīja. Kad lieta bija slēgta, Riteru ģimene pārvācās citur un mēs nekad neuzzinājām patiesību. Un pēc kāda laika mēs arī par viņu aizmirsām.
Pēc vairākiem gadiem es viņu redzēju vēlreiz. Ne tieši dzīvē, bet internetā. Pornogrāfiska rakstura videoklipā.
Man bija sešpadsmit un video izskatījās jauns. Nu vismaz tas bija nesen publicēts. Es momentā to pārstāju skatīties un izslēdzu ārā datoru. Man ir kauns atzīt, ka es tā izdarīju nevis Keitijas dēļ, bet gan tādēļ, ka man bija bail, kas notiktu, ja kāds pieķertu mani skatoties kaut ko, kas būtībā bija bērnu pornogrāfija.
Tas notika nedēļas pirms manas pēkšņas ziņkārībās un sajūtas, ka es varētu būt varonis un noskaidrot, kas ar notika ar Keitiju, un es atgriezos tajā pašā mājaslapā. Viņu bija pārsteidzoši viegli atrast - keitija bija vairākos video zem tādiem pseidonīmiem kā Katty Kathy, Kitty un vēl visādiem.
No tā nebija nekādas jēgas. Visi video bija vienā un tajā pašā pagrabā, vienā un tajā pašā gultā. Visi video vairāk vai mazāk bija vienādi. Keitija kostīmā. Keitija un vēl cita meitene. Keitija un divi vīrieši. Bija arī ļoti savādi videoklipi, piemēram, kur bija Keitija un cilvēks, kuram bija kaut kas amputēts vai arī aktieris, kurš bija zirga kostīmā. Bet es pat nemēģināju ko tādu skatīties.
Keitija nekad aktīvi nepiedalījās tajos klipos, pat ja viņa bija saģērbta kā medmāsa vai vēl kas. Viņa nekad īsti nerunāja nevienā video. Es pamanīju, ka viņa vispār knapi kādu skaņu taisīja - nekāda vaidēšana vai smaga elsošana. Arī tad, kad aktieri ievietoja sevi vai kaut ko citu, nebija nekādas reakcijas vai kādas sejas izteiksmes izmaiņas.
Un reizi kādā ilgā brīdī viņa paskatījās kamerā. Tas nebija dusmu, aizvainojuma vai lūgšanu skatiens, kā daudzi to varētu gaidīt, ja viņa bija spiesta piedalīties šajos klipos. Es to beidzot identificēju.
Tā bija samierināšanās.
Man bija jāpārtrauc skatīties šos video pēc šī. Es biju pārliecināts, ka tas nenotika ar viņas piekrišanu, viņa bija nolaupīta un piespiesta dzīvot šādu dzīvi. Bet nebija nekāda veida, kā man šo pierādīt vai noskaidrot, kur viņa šobrīd atrodas.
Es ziņoju par šiem video policijai, bet tas nekur nenonāca. Viņi apgalvoja, ka viņi nekādīgi nevarētu pierādīt, kas ir šī meitene klipos. Es zināju, ka tā bija Keitija; viņi vienkārši sen atpakaļ izlēma, ka viņa ir mirusi un lieta slēgta.
Es mēģināju to atkal celt gaismā, bet man lika atkāpties. "Padomā par viņas vecākiem. Pornogrāfija? Daudziem doma par to, ka viņu bērns ir miris, ir labāka par šo."
Es mēģināju atrast Riterus. Mana mamma pateica viņu vārdus, tie bija Harijs un Samanta Riteri, es ātri atradu viņus internetā un noskaidroju, ka viņi dzīvo Oregonā.
"Riteras kundze?" es teicu, kad sieviete pacēla telefonu, kuru es atradu internetā. "Te Makss Peidžs."
"Sveiks, Makss," viņa piesardzīgi teica. Viņa mani neatcerējās.
"Mēs dzīvojām netālu viens no otra," es paskaidroju. "Es pazinu jūsu meitu. Man liekas, ka esmu viņu atradis."
Sieviete klusi klausījās, kamēr es viņai paskaidroju kur un kā es viņu esmu atradis. "Man mērķis nav jums likt sajusties slikti. Bet jūsu meita ir dzīva. Un esmu pārliecināts, ka jūs varētu viņu atrast, ja dotos uz policiju."
Sieviete nometa klausuli.
Es nodomāju, ka policistam bija taisnība un padevos mēģināt pievērst uzmanību klipiem. Es pārstāju apmeklēt mājaslpau un mēģināju par to nedomāt.
Bet tad es saņēmu e-pastu. Tas bija no mājaslapas administratoriem, kuri paziņoja, ka mājaslapai ir kaut kāds jauninājums. Saprotot, ka viņiem ir mana informācija, es ātri iegāju savā lapas profilā un izdzēsu to.
Un tas bija tas brīdis, kad es sapratu, kas bija jauns mājaslapā. Asiņainā pornogrāfija.
Gandrīz neapzinoties, ko es daru, es uzspiedu uz kategorijas, lai apstiprinātu savas bailes. Pirmajā publicētajā klipā bija Keitija.
Es nekad negribēju to noskaitīties. Bet es zināju, ka man vajadzēja, jo klipa nosaukumā bija mans vārds. "Maksam."
Keitija, raudādam un šņukstēdama, noliecās pāri gultai. Aiz viņas stāvēja vīrietis, turēdams nazi.
"Saki, ko es tev liku pateikt," sieviete aiz kameras nokomandēja.
"Tas ir tev, Makss Peidž," Keitija teica. Un tad sekoja pārcilvēcīgs spiedziens, kad vīrietis pārgrieza viņas vēderu ar nazi, asinīm šļākstot. Vīrietis iebāza brūcē savu roku, radot vēl vienu kliedzienu, un izņēma, kad zarnas un vismaz viens no viņas orgāniem iekrita gultā.
Es izvēmos pirms es paspēju izslēgt video. Keitija bija mirusi manis dēļ. Neviens man neticēja, ka šī meitene bija Keitija un tagad viņa ir mirusi.
Un sievietes balss. Es to uzreiz atpazinu. Tā bija tā pati balss, kas atbildēja manam telefona zvanam. Balss piederēja Riteras kundzei.
***
Citi interesanti raksti manā profilā.
Tev patiks šie raksti
Labs gan.
