*Pēc trīs mēnešiem*
Šodien ir tā diena,ka man atkal jājiet pie ārsta,lai apskata kā norit mana grūtniecība un veic dažādas pārbaudes.
Esmu jau 3 mēnesī.
Jūtu , kā mazais man iesper vai sakustās .
Man slikta dūša nav īpaši izteikta,kā citām grūtniecēm. Eduards ir ļoti laimīgs,katru vakaru viņš vienmēr runājās un sabučo manu vēderu,no malas varbūt tas izskatās smieklīgi,bet patiesībā tas ir ļoti mīļi un jauki. Pavadu visu laiku mājās,tāpēc man ir daudz laika.
Mani vecāki un Eduarda vecāki ļoti priecājās par mums,un gaidāmo mazbērnu.
Vēl tikai 6 mēneši un mazais brīnums nāks pasaulē. Esmu mazliet nobijusies,bet nevaru sagaidīt ,ka varēšu turēt un samīļot sabučot savu bērniņu. ***
Es saģērbos un devos uz mašīnu un ar Eduardu kopā braucām pie ārsta,kā parasti uz visām citām pārbaudēm,bet šī pārbaude ir īpaša ar to,ka šodien iespējams ja bērns gribēs uzzināsim dzimumu,nevaru vien sagaidīt
. Eduards ar vienu roku vadīdams mašīnu un otru uzlika man uz vēdera un sacīja : Nu mazais,cerams parādīsi mums kas tu esi meitenīte vai zēns.
Es : Es ceru,ka tā .- Es sacīju pasmaidīju un pārliku savu roku uz savu vēderu.
***
Kad bijām pie slimnīcas,uzreiz gājām pie ārsta. Man vajadzēja apgulties un tad man ar speciālu ierīci braukāja pa ekrānu uz mazā datora ekrāniņā arsts vēroja,kas notiek.Pēc mirkļa ārsts beidza pārbaudi un paziņoja : Apsveicu!Jums būs dēliņš!
Eduarda acīs varēja redzēt prieka asaras,Eduards bija ļoti priecīgs,arī es protams biju, nevaru vien sagaidīt savu dēliņu. Eduards atnāca noskūpstīja mani , pēc tam mēs devāmies uz veikaliem iepirkties.
Nopirkām dažas mantiņas,vairs neko sarunājām nepirkt ,jo sapirksim visu tad kad piedzims,runā,ka pirms tam nav īpaši labi visu pirkt.
Tad aizbraucām mājās un visiem paziņojām lieliskos,jaunumus ,ka mums būs dēls. Tad mēs divatā izdomājām pasēdēt kafejnīcā tāpat vien dēļ prieka ziņas,Eduards dzēra šampanieti es dzēru sulu.
Tā mēs pasēdējām un jauki parunājām.
Eduards teica,ka sāks jau atjaunot mazo būdiņu kas ir pie mājas mežā,lai dēlam tur būtu forši pavadīt laiku,kad.būs jau lielāks.
Pēc tam devāmies mājās un braucot mājās runājam par to,kādu vārdu mēs varētu ielikt dēliņam.
