Kad biju pagājusi mazu gabaliņu prom no kafejnīcas,dzirdēju pazīstami balsi saucam manu vārdu.Es pagriezu galvu,lai ieraudzītu cilvēku,kas mani sauca.
Tas bija kāds simpātisks vīrietis,vai es viņu pazīstu?-Es domāju pie sevis .
Vīrietis tuvojās pie manis ar vien tuvāk,es stāvēju,kā sastingusi ,nezināju ko darīt. Vīrietis pienāca pavisam tuvu un teica : Sveika Enij,tevi pat atpazīt nevar,kā tu esi mainijisies.
Es stāvēju kā zeme iemīta un brīnijos. -Tu mani neatpazīsti?- Vīrietis izbrīnīts jautāja.
Es:nē - es klusi atbildēju.
Vīrietis : Neesam tikušies tik ilgi jau vairākus gadus,bet kādreiz mums bija jautri pavadīt kopā laiku , gan braukt ar motocikliem , gan peldēt baseinā..
Es : Matīss?- Es šokēti jautāju.
Matīss: Jā. Vai tiešām esmu tik ļoti mainijies?
Es: Jā pat ļoti.-Es sacīju un apskāvu draugu.
Matīss: Godīgi sakot tu arī esi,no sākuma domāju vai tā tiešām esi tu un vai man nākt tev klāt vai nenākt. Ko vispār dari šajā pusē?
Es:Nu es pie vecākiem biju ciemos.
Matīss: Varbūt vēlies aiziet uz kafejnīcu parunāties?
Es : Labi.-Es sacīju un mēs aizgājām uz kafejnīcu.
Pasūtijām dzērienus un sākām runāties.
Matīss : Nu kā tev iet , kas labs noticis pa šiem gadiem ?
Es: Nu daudz kas ir mainijies,visi esam jau pieauguši katrs pats savā dzīvē. Es vēl,jo projām esmu kopā ar Eduardu,mums ir labi.Dzīvoju ar viņu viņa vecāku mājās.Ar savām draudzenēm kontaktējos,bet ļoti ļoti reti uz kādiem pasākumiem,vai dzimšanas dienām parasti sazinamies,un reti sazvanamies.Esmu jau arī ieguvusi jaunus draugus ar kuriem mēdzu vairāk pavadīt laiku , bet ejot laikam man viss tuvākie ir un vienmēr būs mana ģimene. Izmācijos par vadītāju firmai,tagad mēdzu strādāt firmā. Nokrāsoju sev matus,jo vēlējos sevī kaut ko mainīt… nu tas tā arī laikam viss. Kas ar tevi jauns noticis,ko tu vari labu pastāstīt?
Matīss: nu patiesībā arī manā dzīvē daudz kas mainijies esmu izmācījies par advokātu un dzīvoju lielpilsētā ar draudzeni.Uz šejieni arī atbraucu tik apciemot vecākus.Ar draudzeni jau esmu kopā gandrīz trīs gadus,es ļoti viņu mīlu un viņa mani,šķiet , ka esam radīti viens otram.Dzīvojam lielā privātmājā.Es varu droši pat teikt,ka mīlu savu dzīvi,kāda tā ir tieši tagad.Protams cilvēki man apkārt ir mainijušies un es esmu ieguvusi daudz jaunu draugu.
Es : Cik jauki,man prieks par tevi.
Matīss: zini,mēs vienmēr varēsim būt draugi. - viņš sacīja un turēdams manas rokas,es pasmaidīju.
Bija jau pagājis labs laiks , un sāka satumst ,Matīss pavadīja mani līdz manām mājām,es atvadijos un iegāju māja.
Aizgāju līdz virtuvei kur Eduarda vecāki ieturēja vakariņas,es piebiedrojos.
Es tik ne kur nemanīju Eduardu.
Es: Kur Eduards?
Eduarda mamma : Viņš ir augšā.
Es paēdu un tad gāju augšā pie Eduarda,es iegāju mūsu guļamistabā un tad ieraudzīju,ka visa mūsu lielā gulta kur mēs guļam ir pārkaisīta ar sarkanām rožu ziedlapiņām un rozēm,pa vidu gultai ir uztaisīta sirds no rožu ziedlapiņām un sirdij pa vidu rakstīts "Love" ,un apkārt sirdij saliktas gaismiņas.
Es biju patīkami pārsteigta.
Es piegāju pie gultas un pēkšņi jutu kādas maigas rokas ap manu vidukli, es uzreiz sapratu,ka tas ir Eduards. Es pagriezos pret viņu un noskūpstīju.
Eduards : Vēlējos tevi iepriecināt - viņš sacīja.
Es pasmaidīju un sacīju : Paldies tas ir tik mīļi, es mīlu tevi.
Eduards : Es tevi arī mīlu. -Eduards sacīja un noskūpstīja mani.
Tad mēs abi iekritām gultā un sākām skūpstīties. Jutu kā Eduarda rokas paslīd zem manas blūzes , mēs turpinājām skūpstīties. Es palīdzēju Eduardam novilkt kreklu un sajutu viņa ķermeni saplūstām ar manējo ,pēc tam mēs izğērbām viens otru pilnībā. Viņa skūpsti bija tik kaislīgi.Es sajutu viņu visos iespējamos veidos. Mēs bijām kā viens vesels. Šo nakti mēs neizmirsīsim. [...] Kad bijām sasnieguši paradīzi,mēs abi kopā saķērušies aizmigām.
