Piemodos no rīta un domāju par vakardienu,šķita,ka tas viss bija sapnis ,bet tā nebija,atceros kā vakar vēl atbraucām atpakaļ uz Eduarda mājām ar visu Olīviju,Olīvijai jau uzreiz iepatikās šī māja,mēs ar Eduardu aizgajām gulēt Eduarda guļamistabā,bet Olīviju izmitinājām citā istabā,tur kur var vērot debesis,arī sunīti Lakiju atstājām pie viņas.
Eduards vēl gulēja tāpēc šoreiz es nolēmu aiziet uz virtuvi un pagatavot viņam brokastis,es aizgāju uz virtuvi un pagatavoju vafeles,un uztaisīju sulu un pieliku augļus tad nesu Eduardam.
Piemodināju viņu ar skūpstu un pasniedzu brokastis.
Eduards bija ļoti priecīgs un visu ar gardu muti notiesāja.
Tad ar Eduardu abi gājām pie Olīvijas,lai vestu viņu mājās.
Aizgājām pie Olīvijas un viņa jau bija augšā un spēlējās ar Lakiju. Mēs novedām viņu lejā uz virtuvi,lai paed brokastis un tad ar limuzīnu braucām uz mājām.
Olīvija pa ceļam visu izstāstīja,arī es pastāstīju,ka aizgāju no mājām un pastāstīju arī kāpēc.
Olīvija stāstīja,ka Uldis esot visu laiku bijis jauks un tās trīs dienas visur vedājis viņu un bijis ļoti mīļš ,līdz pienāca liktenīgā diena,ka viņš saaicināja draugus un piedzerās tā,ka vairs neapzinājās ko dara.
-Tad jau laikam nemaz īsti nemīl mani,ja ir spējīgs uz kaut ko tādu.-Olīvija caur asarām izspieda .
Es: Nu tagad zināsi,kā iepazīties caur internetu un braukt ciemos pie svešiniekiem.
Olīvija: Nu vispār mūs iepazīstināja,bet,lai jau paliek.
Drīz vien mēs nonācām mājās.
Es ievedu Olīviju iekšā mājās,vecāki arī par izbrīnu jau bija māja.
Viņi bija priecīgi un mamma gandrīz vai nesāka raudāt ieraudzīdama Olīviju.
Olīvija: Enija nav pie nekā vainīgā, tā ir tikai mana vaina.-Olīvija sacīja.
Par Olīvijas vādiem es biju šokā.
Mamma ar tēti sāka pētīt Eduardu,it kā skenētu viņu.
Es:Labi ejam!-Es nočukstēju un mēs jau taisijāmies iet laukā pa durvīm,bet tēta balss mūs sastindzināja.
Tētis: Enij,kur tu grasies iet? Un vai tev nešķiet,ka tev vajadzētu mums kaut ko paskaidrot ?
Es: Nē ,kam jums tādu sliktu meitu vajag. - es sacīju.
Mamma: Nu meitiņ beidz,piedod, saproti mani es biju ļoti uztraukusies.-Mamma sacīja un pienāca apskāva mani.
Es : Nu labi!-Es pasmaidīju.
Mamma: iepazīstini mūs ,kas ir tas puisis - mamma man iečukstēja ausī.
Es: Iepazīstieties šis ir Eduards mans draugs .-Es sacīju vecākiem
Es : Šie ir mani vecāki - Es sacīju Eduardam.
Eduards : Prieks iepazīties.-Eduards stiepa roku,lai sasveicinātos ar tēti,mani māca bailes,ka tēts būs lepns un nepastieps roku pretī,lai sasveicinātos,bet es kļūdijos.
Tētis: Prieks,iepazīties.
Mamma: Prieks,iepazīties.Nevēlies pasēdesim pie galda padzersim tēju kafiju iepazīsimies?
Es : Nu varam jau .
Mēs visi pasēdējām pie galda un parunājām visu izstāstīju par Olīviju un par to,ka mēs esam kopā ar Eduardu un mums ir labi.
Mamma: Tu mājās nedomā atgriezties?
Es: nu es nezinu,es gribu pie Eduarda... - es sacīju.
Eduards: Sirsniņ,ja mamma grib tev jābūt arī mājās - Eduards sacīja.
Mamma: Sarunājam tā,līdz skolas sākumam tu vari palikt pie Eduarda,bet,kad sāksies skola tu būsi mājās un Eduards varēs nākt ciemos,kad vien gribēs?
Es : Labi.-Es pasmaidīju.
Es aizgāju samiļoju savus dzivniekus un paņēmu vel dažas savas mantas un tad ar Eduardu devāmies ceļā atpakaļ uz Eduarda mājām...
