Eduarda māja bija ļoti liela un ļoti skaista,tā bija divstāvīga ar skaistu balkonu un skaistām trepēm un lielu baseinu pie mājas,radās pat sajūta,ka esmu ieradusies kāda prezidenta mājā.
Ap māju atradās tāds ka mežs,ar kokiem un krūmiem.
Es izbrīnīta brīnijos uz māju,izkāpusi no limuzīna.
-Ejam taču iekšā!-Eduards piebikstīja man pie pleca.
Es: Tev ir ļoti skaista brīnišķīga māja.-Es sacīju.
Eduards: Prieks,ka tev patīk,ejam iekšā.Iekšā izkatās vēl skaistāk.
Eduarda vecāki jau bija iegājuši mājā un mēs sekojām viņiem.
Kad iegāju mājā man pilnīgi apžilba acis , viss iekšā spīdēja un laistījās,māja bija tik gaumīga un eleganta,visas mēbeles bija tik skaistas un elegantas. Un tas bija tikai gaitenis ko pirmo ieraudzīju,esmu pārliecināta ,jo tālāk iešu,jo arvien vairāk būšu pārsteigta un izbrīnīta.
- Seko man , es tev izrādīšu visu māju . -Eduards sacīja un paņēma mani aiz rokas.
Es viņam sekoju.
Mēs izgājām no gaiteņa un iegājām ļoti lielā istabā,cik pati sapratu tā noteikti ir viesistaba.
- šī ir viesistaba!-Eduards sacīja un norādija uz lielo skaisto telpu.
Viesistabā atrodās ļoti milzīgs telvizors pa visu sienu,ļoti skaistas tapetes ar skaistiem rotājumiem rotāja sienas,pa vidu bija liels ādas dīvans un stūri liels pusdienu galds.Vēl sienas izrotāja visādi gaumīgi mazi skapīši.Aiz dīvāna pa kreisi atradās liels būris,no attāluma neredzēju,kas tajā atradās.
- Kas ir tur?-Es jautāju norādīdama uz lielo būri.
-Nu ejam paskatamies.-Eduards pasmīnējā.
Mēs piegājām pie lielā būra un tur es ieraudzīju divus vidēji lielus bruņurupučus,tie bija tik piemīlīgi es gribēju viņiem pieskarties,bet nebija iespējāms,jo būri sedza stikls.
- piemīligi.- es saciju Eduardam pētot bruņurupučus.
-Vienu sauc nanija otru nenijs . - Eduards sacīja.
- cik jauki.- es pasmaidīju.
- Nu labi,ejam tālāk man ir vēl ļoti daudz ko rādīt tev. -Eduards sacīja paņēma mani aiz rokas un mēs devāmies tālāk laukā no viesistabas un uzreiz iegājām citā telpa.
- šī ir virtuve -Eduards norādīja uz telpu kurā bijām iegājuši.
Virtuve bija ļoti mājīga,virtuvē bija mazi skapīši pie sienas un galds garenisks kas veidoja tādu kā apli un zem galda virsmas atradās mazi skapīši.Virtuvē atradās izlietne,mazs brokastu galds,blenderis,trauki,milzīgs ledusskapis un viss kas raksturīgs virtuvei.
-Un tur ir tualete un duša!-Eduards norādīja uz durvīm kuras atradās aiz lielā leduskapja.
Tad mēs izgajām no virtuves un pagājām mazliet pa gaiteni un piegājām pie skaistām zilganīgām durvīm.
Mēs negājām iekšā.
-Neiesim iekšā, gan jau kādreiz citreiz apskatīsi,bet tur atrodas manu vecāku istaba un guļamistaba.-Eduards sacīja.
Es: Labi,skaidrs!-Es aizrāvusi elpu sacīju.
Tad mēs pagājām taisni pa gaiteni uz priekšu prom no Eduarda vecāku istabas,piegājām pie kādām rozīgām durvīm.
Eduards tad apstājās un sacīja: Tur ir manas māsas Denijas istaba.
Mēs iegājām iekšā un man pilnīgi apžilba acis,visa istaba bija rozā ar sarkaniem taurentiņiem,tieši pretī durvīm pa kurām ienācām atradās gulta kurai no aukšas nāca tāds kā balts plīvurs,un uz gultas atradās dators.Istabas stūros bija daudz visādas mantas.No gultas pa kreisi atradās liels skapis un aiz tā vēl durvis.No gultas pa labi atradās rakstām galds uz kura stāvēja visādi rakstām piederumi,kā arī planšetdators un parastais dators.No durvīm pa kreisi pa kurām mēs ienācām stūrī atradās daudz visādi spēļu automāti un liels logs,arī pie lielā skapja bija liels logs.Manuprāt Denijai bija ļoti skaista un piemērota istaba it īpaši priekš viņas.
-wow !-apskatīdama visapkārt es nopūtos.
-haha!-Eduards neīsti pasmējās un tad sacīja: Tagad tev parādīšu otro mājas stāvu,otrais stāvs viss pieder man.
Mēs aizgājām atpakaļ uz sākuma gaiteni kur ienācām pašā mājā un es pat nebiju pamanijusi durvis,kas atradās netālu no mājas ieejas.
- šīs ir durvis aiz kurām slēpjas kāpnes un uzkāpjot pa tām mēs tiksim uz manu teritoriju,jeb otro stāvu.-Eduards sacīja,tad atvēra durvis.
Kāpnes bija ļoti interesantas tās bija riņķveida kāpnes un tās veda uz augšu.
Mēs uzkāpām pa tām un tad Eduards sacīja: Šī ir viesistaba. Es pārlaidu acis pār viesistabu un tā bija ļoti skaista.
Viesistabas vidū atradās Elegants galdiņš,ap galdiņu bija mīkstais krēsls un ādas dīvāns , pretī mazajam galdiņam atradās kamīns un aiz ādas dīvana bija liels logs.Viss bija tik eleganti iekārtots. Kad biju apskatijusi Eduarda viesistabu tad Eduards paņēma mani aiz rokas un veda uz labo istabas pusi pa mazo gaiteni kur bija vairākas durvis.
Mēs iegājām pirmajās zilganīgajās durvīs , kas pagadijās pretī.
-Šī telpa priekš manis ir tāda kā maza bibliotēka,šad tad atnāku pašķirstu kādu grāmatu.-Eduards sacīja.
Mazā bibliotēkas telpa nebija liela,tā bija maza un tajā vien atradās interesants grāmatu plaukts,galds un mīkstie krēsli.
Tad mēs izgājām ārā un pagājām dažus soļus uz priekšu līdz nākošajā durvīm un iegājām tajās.
-Šī ir mana atpūtas telpa jeb guļamistaba.-Eduards sacīja norādot uz telpu.
Eduarda guļamistabā atradās liela gulta,mīksts paklājs kas sedza grīdu,iepretīm gultai atradās kamīns uz kura atradās liels telvizors.
- Jauks kamīns ! - es sacīju Eduardam smaidot .
- Gulta arī ne?-Eduards pasmīnēja.
Es piebikstiju viņam ,smīnot.
- Labi ejam tagad parādīšu tev kādu īpašu telpu. - Eduards sacīja paņēma mani aiz rokas un veda uz durvju pusi kas atradās pie Eduarda gultas ,mēs iegājām pa tām iekšā un manā acu priekšā pavērās kas skaists,mēs bijām iegājusi šaurā tādā kā gaiteni un grīda bija no maziem dēlīšiem , mēs stāvējām gaitenī un priekšā man pavērās skaistas stikla durvis un aiz tām bija plaša skaista telpa kurā atradās stūrī interesanti krēsli pa vidu mazs galds uz kura bija visādas gleznas ,pretī galdam bija liela siena kā logs ,caur kuru varēja redzēt mazo mežu kas atradās ap māju.Tas viss izskatijās tik ļoti skaisti.
- Šajā telpā pavadu ļoti daudz laika,man ir kāds mīļš hobijs par kuru es tev vēl neesmu atklājis man patīk gleznot.Un šī telpa man ir ļoti piemērota,lai es to darītu.-Eduards sacīja.
- te ir brīnišķīgi,Eduard ,tavi mākslas darbi ir tik skaisti,tev ir talants.- es sacīju nopētīdama Eduarda gleznas.
-paldies ! -Eduards sacīja pasmaidīdams
Pēc brīža Eduards sacīja : labi ejam tālāk man tev vēl daudz kas jaizrāda.
Mēs izgājām laukā no Eduarda mākslas istabas un guļamistabas uz gaiteni. Gaitenis turpinājis vēl pāris metrus uz priekšu un tad noslēdzās .
Mums priekšā vēl pa gaiteni bija trīs durvis abās pusēs.
Es: Es šajā māja it īpaši augšējajā stāvā apmaldīties varētu!-Es klusībā pie sevis nodomāju.
Mēs pagājām uz priekšu un nākošajās durvīs pa labi iegājām iekšā.
- šī ir vienkārši parasta istaba kuru es neizmantoju,bet mēdzu izmitināt viesus.-Eduards sacīja un norādija uz mazo istaba. Istaba bija mājīga un skaista,istabā atradās gulta un virs tās mazs skapītis,pretī gultai pavērās liels logs ar skatu uz mežu,kokiem istabā atradās gan liels galds,gan mazs tāds kā bērnu galds. Istaba bija tīri jauka.
Tad mēs izgājām ārā no jaukās parastās istabas un Eduards sacīja : tur tālākajās durvīs nejiesim,viņas ir gluži tādas pašas parastas istabas kā šī ko tikko apskatīji.
- labi. - es sacīju.
Tad mēs ar Eduardu aizgājām atpakaļ uz sākumu pie kāpnēm pa kurām uzkāpām uz otro stāvu un gājām taisni uz kreiso pusi,jo labo pusi jau apskatijām.
Mēs pagājām pāris soļus projām no kāpnēm uz kreiso pusi un mums priekšā bija durvis.Mēs iegājām pa durvīm un mums priekšā bija pavisam īss un šaurs gaitenis ar trīs durvīm divām vienā pusē un vienām otrā pusē .
Eduards vispirms mani ieveda tajās durvīs kas atradās viņam blakus viss tuvāk. Un uzreiz kā iegājām man pavēras ļoti plaša skaista istaba tāda kā viesistaba.
Eduards: Šeit parasti ar draugiem nāku skatos tv , spēlējam spēles un viss kaut ko tādu. -Eduards sacīja.
Istaba bija ļoti skaista un plaša,istabā atradās milzīgs telvizors pa visu sienu iepretīm telvīzoram atradās liels stūrveida dīvans un pa vidu mazs galds,aiz dīvana bija liels logs.
Es: forši . - es sacīju.
Tad mēs izgājām cauri lielajai plašajai istabai un piegājām pie kādām durvīm un Eduards atvēra tās un mēs iegājām iekšā,istaba kurā bijām iegājuši bija plaša,bet tajā vien atradās liela gulta istabas stūrī pie lielā loga .
Eduards: šeit šajā telpā parasti rīkoju ballītes ar draugiem,un gulta vienmēr tur ir stāvējusi , ja nu kāds piedzerās tā ka aizmieg vai kas cits notiek.-Eduards sacīja iesmiedamies.
Es: nu jā draugus kur izmetināt tev ir atliku likām.
Eduards : tas gan,vecāku arī savus ciemiņus parasti izmitina otrajā stāvā .-Eduards pasmējas.
Tad mēs izgājām laukā cauri visām durvīm atpakaļ uz gaiteni un iegājām uzreiz otrajās durvis kas atradās blakus tām pa kurām bijām izgājuši.
Mēs iegājām tajās un man pavērās baseins,vidēji liels.
Es : Oho. Bet tagad jau vasara iet uz beigām vai tad tu ziemā arī tajā peldies?- es painteresējos.
Eduards : jā tas ir uzsildāmais baseins,var uzsildīt taču ūdeni.- Eduards pasmējās.
Es: Ak tā!Forši!-Es iesmējos.
Eduards: Aha,var sēdēt pat gulēt ja vēlas baseinā un vērot pa logu mājas sētu.
Es: ļoti forši.
Tad mēs ar Eduardu izgājām ārā no baseina telpas un mums pretī bija pēdējās durvis ko apskatīt šajā mazajā gaitenī,pirms mēs iegājām tajās Eduards sacīja : šajās durvis tevi gaida mazs parsteigums tev noteikti patiks.- Eduards sacīja.
Es : Esmu jau pārsteigta apskatīdama šo visu māju,kas diez mani vēl varētu pārsteigt?-Es pie sevis nodomāju.
Šī māja manuprāt tiešām ir sapņu māja,šeit šajā mājā ir viss ko vien es varētu vēlēties.
