Enijas dzīve. (25)1

Tad negaidīti Matīss piebremzēja,es tā sabijos mana sirds sāka dauzīties arvien straujāk.Tad es pamanīju,ka mazliet tālāk paskrien kaķis,tad nu skaidrs kāpēc Matīss tik strauji piebremzēja.Drīz vien mēs bijām jau atbraukuši pie mājām,es nokāpu no motocikla,atvadijos no Matīsa un ieskrēju mājā.

Aizgāju uz virtuvi un ātri kaut ko uzkodu.
Tad tieši virtuvē ienāca Olīvija.

Olīvija: Tu beidzot mājās.


Es: Jā,bet tullīt atkal prom.


Olīvija: Kur tu biji?Kāpēc esi halātā?Kur ir tavas drēbes?


Es: Aij garšs stāsts,vēlāk pastāstīšu.Vecāki vēl darbā?

Olīvija: Jā.

Es: Skaidrs.Neizmirsti pabarot dzivniekus.

Olīvija: Es jau baroju.

Es: Kad?

Olīvija: kaut kad ap trijiem vai vēlāk,neatceros.

Es: Skaidrs,bet pabaro tagad arī.

Olīvija: Labi.
Es aizgāju uz savu istabu sağērbos,slapjās drēbes noliku žāvēties.

Paskatijos telefonā cik pulkstens,pulkstens bija bez desmit septiņi,ātri paķēru somiņu kurā bija telefons un citas vajadzīgas lietas un devos ceļā pie draudzenes.

Ketija dzīvoja tālāk aiz kafejnīcas "Ābeļzieds".

Ātrā solī ejot jau pēc 10 minūtēm biju pie Ketijas mājas durvīm.Es piezvanīju ar speciālo zvanu,kas atrodās pie durvīm.Ketija atvēra man durvis.

Ketija: Čau.

Es: Čau.

Ketija: Nāc iekšā!

Es iegāju iekšā,mēs aizgājām uz Ketijas istabu un sākām runāties.

Es: Kur Selīna?

Ketija: Viņa nevarēs atnākt,jo viņa nejūtas labi.

Es: Ak tā..Nu ko tu domāji ar to meiteņu ballīti?

Ketija: Nu mēs varētu uztaisīt mazu ballīti,starp mums,varam uzlūgt arī kādas citas meitenes.

Es: Jā varētu,varētu uzlūgt citas meitenes un arī kādus puišus.

Ketija: Domā vajag puišus?

Es: Nu ja,būs vismaz interesantāk.

Ketija: Nu jā vispār.Tik kādus puišus aicināsim?Un kādas meitenes?

Es: Nu kādus no skolas un tā,bet kur mēs rīkosim to ballīti?

Ketija: Var pie manis,jo vecāki rīt brauks darba darīšanās uz divām dienām,tātad rīt un aizparīt es būšu viena pati ar māsu mājās tikai.

Es: Nu jā tas būtu forši,bet kā ar tavu māsu?Viņa taču nosūdzēs visu par ballīti.

Ketija: Nē es pierunāšu,lai viņa paliek pie kādas draudzenes.

Es: Labi.Ketij,viesu aicināšana tad,lai paliek tavā ziņā ok?

Ketija: Nu ok.

Es: Tu tik uzaicini normālus puišus un meitenes.

Ketija: Aha.


Tā mēs runājāmies un domājām,pa ballīti,izdomājām,ka Ketija aicinās viesus,es izdekorēšu māju ballītes noskaņā,bet Selīna ja jutīsies labāk palīdzēs mums abām.

Ketija: Negribi palikt šodien,rīt un aizparīt pie manis?

Es: Kāpēc gan ne?Labi!-Es piekritu.

Tad mēs apgūlāmies gultā ar Ketiju un runājāmies,es visu pastāstīju par Aleksi un Matīsu,viņa man arī daudz ko pastāstija,viņa tā ieminējās,ka viņai it kā arī esot kāds pielūdzējs,es neko daudz par to nejautāju,gan jau pati pastāstīs vēlāk.

Es skatīdamies,kā Ketija ņemās kaut ko pa telefonu,aizmigu.