http://spoki.tvnet.lv/literatura/Engelis-bez-sparniem-5/716301
Piedodiet, ka nebija daļu, bet svinēju savus 15 un vēl pie manis bija draudzene un nemaz nebija laika rakstīt.. Sorry! ;(
Zaks atràvās no manis un cītīgi uzlūkoja mani. Viņā stiprās rokas atradās uz manām, man viss iekšā trīcēja, jo likās, ka viņš mani sāks kratīt un prašņāt par pagātni.
,,Tev visi mājās?"viņš izsmejoši vaicāja.
,,Nē!"nopietni noteicu un izrāvos no puiša. Pagrizos pret viņu ar muguru un devos uz mājām.
Savilku plaustas kulakos un soļoju tālāk:,,Pilnīga idiote! Vajadzēja viņu noskūpsīt? Tāpat jau vairs neko nejūtu pret viņu, jo domāju ik dienu, ka viņš ir miris."
Iegāju kāpņu telpā un aizgāju līdz savam dzīvoklim.
Atvēru durvis un nometu atslēgas uz skapīša, aizcirtu durvis.
Devos uz virtuvi un uzliku vārīties ūdeni.
Man sāka zvanīt telefons, pacēlu klausuli.
,,Jā?"vaicāju.
,,Sveika, te Hloja. Mums tagad ir jātiekas!"
,,Am, labi, bet kur?"nedaudz samilsusi vaicāju.
,,Pēc minūtes būšu klāt!" viņa noteica un nolika klausuli.
Nopūtos un devos uz karidora pusi, jo jau pa visam drīz bija jābūt Hlojai.
Nepaguvu pat pietuvoties durvīm, ka pa tām iekšā iedrāzās Hloja.
Viņa ieķērās man kaklā un beidzot atrāvās.
,,Mans, mans vīrs, viņš, viņš..."draudzene raudot iesāka.
Aizvilku Hloju uz viesistabu un iesēdināju dīvānā:,,Stāsti, bet vispirms nomierinies!"noteicu un iedevu simts gramus viskija.
,,Paldies!"viņa noteica un ievilka plaušās gaisu.
,,Mans vīrs ir zaudējis galvu.."viņas asaras nemitējās.
,,Max?"vaicāju.
,,Jā!"viņa noteica un iedzēra vēl simtu gramu, bet šoreiz no pudeles.
,,Kā to saprast - zaudēja galvu?"vaicāju un rūpīgi raudzījos draudzenē.
,,Viņš ir pakā§is naudu pokerā!"viņa teica.
,,Bet trakākais ir vēl tas, ka viņš tagad vēl ir sācis dzert un ir sapinies ar to nolādēto Leonardo. Kaut tam kroplim nokristu kule!"viņa noteica un smagi nopūta.
Nedaudz iesmējos par pēdējo teikumu un ātri vien smieklus pārvērtu dusmās.
,,Neuztraucies! Viss tiks kontrolēts!"noteicu un apķēru draudzeni.
,,Kā? Es negribu, lai sabendē dzīvi!"viņa noteica un raudzījās manās acīs.
,,Jau sabendēta.."nopùtu un izràvos no draudzenes, izejot no istabas un tad jau no dzīvokļa.
Izskrēju uz ielas un...
,,Tu skaties kurp ej?"puiša balls dusmīgi vaicāja.
,,Jā!"bezrūpìgi atvildēju un piecēlos kājās, jo biju uzkritusi mašīnai virsū un nokritusi tur pat pie tās riteņiem. Noslaucīju pēcpusi un ielūkojos puiša acīs.
,,Maitas gabals!"nodomāju un uzsmaidīju Leonardo.
,,Es nu iešu tālāk.."noteicu un lēnā garā uzsāku ceļu uz vecāku māju.
Piegāju pie mājas pagalma un manās acīs parādījās šoks.
,,Kas notika ar maniem vecākiem?"jautāju čukstus un sajutu mazu dūrienu kàjà.
Paskatījos zemāk un ieraudzīju Džeidu. Pieliecos pie meitenes un ielūkojos viņas zaļajās ačelēs.
,,Mazā, ko tu te dari?"šņukstot vaicāju.
,,Tētis teica, lai atnāku..."viņa, rociņas knibinādama, atbildēja.
,,Skaidrs..."nopūtu un piecēlos kājās.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Engelis-bez-sparniem-7/716854
