http://spoki.tvnet.lv/literatura/Engelis-bez-sparniem/715970
Ielieki jau tgd, jo gan jau rīt neko nedabūsiet ;D
3.jūnījs.
Aizbraucu uz veco mājvietu.
Uzmetu skatu apkārtnei un sapratu, kā man te viss riebjas, kā visu te ienīstu.
Pamanīju, ka man pa priekšu iet pazīstama seja un uzreiz nogriezos kādā taciņā, kas veda uz vecāku māju.
Ak, šeit nebiju rādījusies jau četrus gadus. Četrus gadus, ar tik gadiem pietiek, lai aizmirstu, bet ne manā gadījumā. Pārāk sāpīgi.
Dzirdēju puišu sarunu.
-Tu tak esi stulbs!- viens no viņiem noteica.
-Bet padomā pats, tādas meitenes zemē nemētājas.-
-Man vienalga...-viņš nopūta.
-Viss, jāuzsāk plāna darbība!- nodomāju un uzsāku iet puišu virzienā.
Gāju garām puišiem savās augstpapēžu kurpēs, un ''netīšām" paklumu, un uzkritu vienam puism virsū.
-Ups!- iekodusi lūpā, noteica.
Puisis uzsmaidīja un nolika mani taisni uz zemes.
-Nesasities?- viņš vaicāja.
-Nē, jo tavas stiprās rokas mani noturēja!- koķeti noteicu.
-Tad labi!- viņš noteica un pagāja man garām.
-Ar to viss nebeigsies, mans mīļais!- noteicu un rokās savilku kulakos.
-Vanesa!- Leksija iesaucās.
-Ko?- vaicāju, - Un pag, ko tu te dari?-
-Es zinu tavu plānu, bet ne tagad, pēc mēneša. Labi?- viņa vaicāja.
-Labi! Tagad japatrennējas uz citiem!- noteicu un iesmējos.
Otrajā dienā.
Piecēlos agri no rīta un devos rīta dušā. Izmazgāju matus.
Piegāju pie lielā spoguļa un izmazgāju zobus. Ielūkojos spogulī un varēju pamanīt vairākus tetovējumus.
Noskaloju seju un atkal pievērsu uzmanību atspulgam - meitene ar zaļām acīm, blondiem matiem, kuri grizti karē, un pat nesasniedz plecus.
Nopūtos un izsoļoju no vannasistabas.
Ielāčoju savā istabā un piegāju pie skapja.
Atvēru to un izvilku no tā savu rozā kleitiņu, kuru gan nevaru ciest, bet nekas cits man neatliek, tas piederas pie plāna.
Uzvelku kleitiņu un piemeklēju baltas platformenes, un uzvelku arī tās.
Aizvelkos līdz savam kosmētikas galdiņam un paņemu matu taisnotāju, iztaisnoju matus.
Uzsmaidu savam cacīgajam atslulgam un dodos uz virtuvi - brokastot.
Ieeju virtuvē un tur mani gaida tik pat cacīga Leksija.
Uzsmaidu draudzenei un uzlieku vārīties ūdeni.
-Iesi tikties ar viņu?- viņa vaicāja.
-Vēl nē! Kā jau teici, jānogaida mēnesis!- noteicu un ielēju ūdeni krūzē.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Engelis-bez-sparniem-3/716090
