Tātad sāksim no sākta gala kad viss sākās no vecāku nāves līdz 17 gadiem.
Man bija 15 gadi es gāju mājās pēc kārtējas ballītes no sākuma gribēju palikt pa nakti bet es pārdomāju es gribēju būt pie vecākiem. Manai mammai un tētim bija savs bizness tapēc nesūdzējos par to ka man kautkas trūks neesmu tas izlutinātais skuķis ja padomajāt esmu pilnīgs pretstats savai māsai viņa ir 2 gadus vecāka bet viņa jau 16 gados aizbrauca uz ārzemēm un sāka savu modeļu karjeru. Viņa ir slaida,ar zilām acīm,blondi mati kuri sasniedz pāri lāpstiņām.
Man ir brūni mati gari bet es tos nogriezu līdz lāpstiņai pakāpenisko griezienu.Viņa nelikas par mums ne ziņu un tad mēs sākam pierast pie tā ka viņa mums uzmet ignoru. Es jau pusnaktī biju majās,virtuvē uz galda atradu zīmīti ''Būsim rīt aizbraucām uz Rīgu steidzamas darīšanas'' Es padzeros udeni un devos gulēt pamodos no telefonzvana
- Sveiki vai jūs būtu Endija Kārkliņa?-
E- Jā. Kas jautā?
-Oj piedodiet te zvana ārsts no slimnīcas jūsu vecāki ir pie mums-
E- Ko? Nē jūs kautko jaucat viņi ir aizbraukuši uz rīgu
Ār-Viņi avarēja ietricoties kokā nezinu kas īsti talāk notika policija nepasskaidroja.
