Esmu sākusi aprast ar visām burvestībām, jo slepenajā istabā es uzzinu visu par manas ģimenes vēsturi un esmu iemācījusies pilnveidot savas spējas, jo kā es noskaidroju pašmācību ceļā te var apgūt daudz vairāk. Šis internāts es pat varētu teikt iemāca tika skolēniem teoriju, bet pie praktiskām prasmēm vai nu tu tiec pats vai nu arī tu pēc mācībām nokļūsti atkal parastajā cilvēku dzīvē.
Šodien es esmu izlēmusi vairs neslēpties un stāties pretī savām bailēm, jo man ir jānokārto pirmā ieskaite, man ir jācīnās ar Kevinu. Nē nu ne jau tā ka līdz viens no mums nepieceltos, bet, jo vairāk savas spējas tu parādi kaujā, jo vairāk punktus iegūst. Tas ir kaut kas līdzīgs video spēlei tikai šoreiz tur piedalās dzīvi cilvēki. Nu, bet droši vien jūs domājat kāpēc man jācīnās tieši ar Kevinu. Nu tad lūk man Karlos piešķīra 1 līmeņa zvaigzni un, tas nozīmē, ka es spēju cīnīties ar pirmā līmeņa burvi un kā izrādās, tas ir Kevins, jo pārējie mani klases biedri ir vai nu 0 vai arī 2 līmenī, pie kura es tikšu, ja uzvarēšu šodienas kaujā. Un es esmu tiešām gatava, tāpēc ,man liekas es varu pārspēt viņu.
Kāds klauvē pie manām istabiņas durvīm. ‘’Nāc vien iekšā te ir atvērts.’’ Es nosaku, jo es pašlaik pārlasu vēl dažas grāmatas ko izņēmu no bibliotēkas, jo es jau neesmu tik stulba, lai no slepenās istabas nestu kādu grāmatu šeit, jo man liekas, ka kāds mani vienmēr novēro.
‘’Sveika Melinda, jau gatava šodienas kaujai tu jau zini, ka es balsošu par tevi, ne jau tāpēc, ka tu esi mana draudzene, bet tāpēc, ka tu viņu piebeiksi.’’ Es paskatos uz meiteni, kas ienākusi manā istabā, jo necerēju, ka kāds pie manis pirms cīņas ienāks, jo visi jau ir sapulcējušies ārā. ‘’Sveika, Nina,’’ es pieeju un apskauju meiteni, jo viņa ir vienīgā ar ko man klasē ir draudzīgas attiecības .’’Paldies, ka atbalstīsi mani, bet es jau viņu nenobeikšu tikai mazliet iekaustīšu.’’ Es nosaku un iesmejos, Nina man pievienojas, viņai ir skaļi smiekli, tāpēc viņa reti smejas, jo kaunas par smiekliem, kaut gan man liekas, ka tie ir jauki. Nina vispār ir interesanta meitene, viņai ir izteikti lielas acis, bet ļoti mazas lūpas, seja ir sārta un mati nogriezti zēngalviņā, bet augums ir ļoti kaulains kaut gan viņa ēd kā vecis, tāpēc mani šī meitene arī piesaista, jo viņa vienmēr izceļas pūlī.
Nina aizgāja prom, vēlreiz novēlot veiksmi, jo man jau drīz arī būs jāiet tāpēc es jau gatavojos celties, līdz pie durvīm atskanēja vēl kāds klauvējiens. Šoreiz es piegāju un atvēru tās, jo man nebija laika kādu saukt iekšā. Atverot durvis ieraudzīju Karlosu. ‘’Sveika Melinda tikai atnācu novēlēt tev veiksmi ceru, ka neesi aizmirsusi visu ko tev mācīju, jo Kevins nemaz nav tik vājš kā tev liekas.’’ Karlos pateicis savu sakāmo aicināja mani sev līdz, jo tiešām jau bija laiks doties ārā. Jo cīņa sākas 12:00, bet tagad jau bija 11:55. Tāpēc aši aizvēru aiz sevis durvis un devos līdzi Karlosam. Drīz vien mēs nonācām pagalmā kur bija izvietoti krēsli apkārt palielam aplim, kuru varu apzvērēt redzēju pirmo reizi. Visur varēja dzirdēt cilvēkus sačukstamies par kaujas iznākumu. Pārsvarā visi lielas cerības lika uz Kevinu, kas manī sarosīja spēku un degsmi uzvarēt. Es gatavojos jau iet aplī, bet Karlos mani apturēja un kaut gan gabaliņu nostāk, tomēr viņa čukstos es sapratu teikto. ‘’Tev ir jāuzvar nevis sevis dēļ, bet savu draugu dēļ, jo ja tu neuzvarēsi kāds cietīs.’’ Un tad viņš devās apļa galā kur bija novietots liels no koka izgrebts krēsls, kuram augšā bija izgrebta lauvas seja. Kaut gan es nesapratu vai Karlos joko vai tā cenšas mani uzmundrināt, bet tas drīzāk manī radīja vēl lielākas dusmas, jo manis dēļ neviens necietīs un, jo lielākas dusmas manī radās, jo man grūtāk bija apslāpēt savu spēku līdz kaujas sākumam.
Un kauja sākās. Visu laukumu pārņēma migla, es pēkšņi jutu, ka mans spēks izsīkst, visi cilvēki bija pazuduši visapkārt bija nāves klusums. Es sev priekšā ieraudzīju 3 cilvēkus, kas bija apsegti ar baltu plīvuru, pēkšņi viss palika tumšs bija nakts. Es gāju pie šiem cilvēkiem aizvien tuvāk, jo nespēju pretoties un iekšēji bija sajūta, ka visu daru pareizi, kaut gan nesapratu kur ir Kevins un vai tad šobrīd nebūtu jānotiek kaujai. Vai varbūt tagad notiek kauja? Varbūt šī ir tikai ilūzija? Piegājusi pie pirmā cilvēka sapratu, ka tā ir Nikola tāpēc vairs nebaidījos un vēlējos noraut plīvuru un ieraudzīt meitenes seju. Centos aizskart plīvuru, bet meitene tikai noliedzoši pakratīja ar galvu. ‘’Melinda nāc līdzi vairs nav daudz laika Kevins tevi meklē, bet tev ir jādodas man līdzi, jo tikai pie mums tu spēsi pareizi pielietot savu spēku.’’ Nikola centās tvert manu roku, bet es noraidoši to atrāvu. ‘’Nikola paskaidro es spēšu uzveikt Kevinu, kāpēc man jādodas tev līdzi, es jau no slepenās istabas grāmatām sapratu, ka ar Zerafīna ģimeni mūsu ģimene cīnījusies dēļ mūsu dzimtas spējām. Es savas spējas nevienam neatdošu tāpēc man ir jāatgriežas kaujā un jāpierāda Karlosam, ka es spēšu viņam stāties pretī, jo tu pati teici, ka tas nav mans vectēvs.’’ Es gribēju, lai Nikola saprastu un atgrieztu mani tāpēc centos visu paskaidrot. ‘’’Melinda šobrīd tu nespēj ne arvienu cīnītie un tavas spējas parādās tikai spilgtu emociju iespaidā, bet tev ir jāiemācās pārvēsties arī bez emocijām.’’ Nikola atbildēja. ‘’Es to iemācīšos, bet bez tavas palīdzības atgriez mani kaujā.’’
Nikola neatbildēja un vienkārši atgrieza mani kaujā. Es no sākuma jutos kā tikko pamodusies, jo bija grūti pierast pie miglas, jo iepriekš acis pierada pie tumsas. Es centos sameklēt Kevinu tāpēc izvēlējos pārvērsties par putnu un aizlidot līdz debesīm kur miglas vairs nebūtu, bet tiklīdz centos pārvērsties migla pazuda un apļa vidū ieraudzīju Kevinu kuram tieši sirdī bija caurdurts nazis. Visi pēkšņi sāka kliegt, bet, kad atskatījos uz Karlosa krēslu viņš gandarījuma pilns skatījās uz manis. Bet es zināju, ka es to neesmu paveikusi.
Es pieskrēju pie Kevina zināju, ka nespēšu vairs neko iesākt, bet tad pamanīju, ka visas viņa rokas ir saskrāpētas un bikses ir pārplēstas un uz kājas var redzēt zobu nospiedumus. Es ilgi neuzturos pie viņa, jo zinu, ka tas bijis Karlos tāpēc niknumu vairs nespēju valdīt un pārvēršos par sev vēl neizprotamu būtni, kas alkst asiņu visas manas ķermeņa šūnas liekas iztukšotas vienīgais ko redzu ir melnbaltas bildes, bet es dodos pie sava mērķa. Karlosu es redzu jau pa gabalu viņu es saostu jau no attāluma pat nezinu kāpēc kāda smarža man liekas tik patīkama, bet tā vairs nav no Karlosa es strauji apmetos riņķī un nevaldīdama pār sevi notēmēju uz jaunu upuri tas ir Kevins. Pieskrienu pie viņa klāt un visi, kas iepriekš tur ir stāvējuši atkāpjas no manis viņu acīs skaidri redzamas bailes. Es vairs to nespēju izturēt un izraujot asmeni no Kevina krūtīm nobaudu viņa asiņu saldo garšu, manī jaucas vairāki jautājumi, jo katra ķermeņa šūna man liek dzer šo šķidrumu tās ir kā narkotikas manai apziņai. Es nesaprotu par ko es esmu pārvērtusies. Līdz izdzirdu kliedzam kādu meiteni kura spalgi iespiedzas. ‘’Briesmone.’’ ‘’Nepietiek, jau ar to, ka tu viņu nonāvēji un tagad izsūksi visas viņa asinis, briesmone.’’ Es atraujos no viņa miesas un pieceļos kājās, es esmu apmierinājusi savu kāri, kaut gan nemaz to nevēlējos. Es nevēlējos, lai viņš mirst es nevēlējos, lai es dzertu viņa asinis. ‘’Es esmu briesmone.’’ Es kliedzu un skrienu prom, jo savādāku izeju es nesaskatu kā bēgt, jo dēļ manis tikai mirst.
‘’Pagaidi Melinda, tev nav jābēg tu pierādīji, ka tavas spējas ir attīstījušās jau jaunā līmenī, Kevinam tāpat būtu bijis jāmirst, jo viņa spējas bija pārāk vājas un neattīstījās.’’ Es pagriezos un ieraudzīju Karlosu kur stāvēja pie līķa. ‘’Ja kāds pārmetīs Melindai tiks nonāvēts, no šī brīža jums ir jāzina, ka tieši viņa būs tā, kas glābs mums visus tāpēc, ja kādam ir iebildumi tad stājieties pretī man, jo es esmu atbildīgs par visiem viņas darbiem.’’ Karlos runājot pievērsa visiem uzmanību un visi tiešām viņā klausījās, tikai es nesapratu, kāpēc viņš tik ļoti aizsargā mani ja jau vēlas tikai manas spējas un iespējams arī nāvi. Neviens neiebilda un visi devās atpakaļ uz internāta telpām, bet līķi aizvāca internāta sargi. Kamēr devāmies atpakaļ uz namu Karlos man vairākas reizes atgādināja, ka man jau ir laiks parādīt, ka es šeit esmu galvenā un, ka visiem no manis būtu jābaidās un jāpakļaujas man. Kaut gan es sapratu, ka es nevienu netaisos pakļaut un vēlos tikai uzzināt Karlosa plānu un, jo tas notiks ātrāk, jo mazāk cilvēku cietīs. ‘’Karlos kāpēc tu man nemāci kā pārvērsties bez spilgtām emocijām tu taču vēlies, lai es nogalinu Zerafīnu, bet, ja es nespēšu savas spējas pielietos bez emocijām es zaudēšu.’’ Karlos uz brīdi bija pieklusis tāpēc es izmantoju izdevību uzdot šo jautājumu. ‘’Es tev to nemācu, jo tu vienīgā to vari iemācīties, vienīgais, kas var tev palīdzēt esi tu pati Melinda.’’ Karlos vienaldzīgi atbildēja pat neskatoties uz mani. ‘’Nu, bet vai tu nevarētu mani vienkārši pamācīt cīnīties, jo šodien es kaujā knapi pieveicu Kevinu.’’ Es izlikos par muļķi izlikos, ka nezinu, ka Kevinu nogalinājis viņš. ‘’Labi sākšu tevi apmācīt rīt, bet tagad ej uz savu istabu.’’ Karlos pirms ieejas nogriezās sānis un negāja iekšā internātā, bet es atvēru durvis un devos uz savu istabu. Pirmais ko darīju ienākam istabā, bija tas, ka es devos uz vannas istabu, jo visas manas rokas bija ar asinīm, bet kad es iegāju vannas istabā es spogulī ieraudzīju būtni tā vairs nebiju es.
