local-stats-pixel fb-conv-api

Elizabete. 42.daļa.5

200 0

Vakariņas

Siltā tēja nomierināja mani, paskatījos uz Andri, kas cītīgi bija ķēries klāt vakariņu gatavošanai.

- Vai varu kā palīdzēt? – pieceļoties un apskaujot Andri no mugurpuses, iejautājos. Andris pagriezās pret mani.

- Ar tevi viss kārtībā? – redzēju Andra acīs bailes, kad viņš uzdeva šo jautājumu.

Atbildes vietā noskūpstīju viņu. Šķita, ka šo skūpstu Andris bija ļoti gaidījis, jo izbaudīja un izgaršoja to pilnībā. Viņš ar savu vēso un nedaudz mitro roku maigi pieskārās manam vaigam, tas lika man iesmieties.

- Viss kārtībā? – jautājums tika atkārtots.

- Tagad jā, - joprojām smaidot atbildēju, - Vai varu tev kā palīdzēt? – arī es atkārtoju savu jautājumu.

- Tu varētu apsēsties tur te, - Andris norādīja uz vietu, kur iepriekš jau sēdēju, - Un nepārtraukti turpināt vērot mani.

- To es varu, - atgriežoties savā vietā teicu, - Bet tu zini, ka iedomāšos, ka esi kails. Mana iztēle mani nekad nav pievīlusi ..

- Es domāšu tieši to pašu, - Andris nopētīja mani no galvas līdz kājām. Es tiešām sajutos kaila viņa priekšā, tāpēc nedaudz nosarku.

Uz pannas kaut kas ļoti garšīgi cepās. Garaiņi piepildīja virtuvi un mans vēders ierūcās. Šķiet, ka to dzirdēja arī Andris, sajutos nedaudz neveikli.

- Tas apetītes uzlabošanai, - sniedzot vīna glāzi, teica Andris.

- Domāju, ka mana apetīte tāpat nebūs slikta, bet paldies, - atteicu.

Katliņā vārījās rīsi, bet uz pannas bija apcepta vistas fileja ar šampinjoniem. Pat svaigos salātus viņš grieza pats. Visu darīja pārlecināti un droši, redzēju, ka tā noteikti nav pirmā reize, kad viņš gatavo.

Būs man arī kādreiz jāuzaicina Andri vakariņās, savādāk pagaidām tikai viņš mani lutina, neko nesaņemot pretī .. ne jau gandrīz neko ..

Noliekot man priekšā šķīvi ar smaržīgo ēdienu, beidzot arī Andris apsēdās man pretī un mēs varējām ieturēt vakariņas.

- Labu apetīti! – saskandinot vīna glāzes, novēlēja Andris.

- Tev arī, - atbildēju vēlējumam.

Vistiņa bija lieliska un sēņu mērcīte to tikai papildināja. Izbaudīju katru kumosu. Nesteidzīgu ēšanu izraisīja arī mierīgā mūzika fonā.

- Vai būs arī saldais? – neviļus jautāju.

- Cerēju, ka tu par to parūpēsies, - ar viltīgu skatienu noteica Andris.

- Vajadzēja ātrāk brīdināt, - tēloju nelielu izmisumu, - Kamēr uzcepšu kūku paies kāda stundiņa.

- Es nekur nesteidzos, - Andris mierīgi atteica.

- Un šoreiz tu sēdēsi un novērosi? – iejautājos.

- Protams, - Andris piekrītoši pamāja, - Es tev pilnībā netraucēšu, tikai skatīšos no malas.

- Tu apsoli? – jau zināju kā pavedināšu šo vīrieti un izvairīšos no kūkas cepšanas.

- Apsolu, - Andris pacēla roku un pielika to pie sirds.

- Vai varu palūgt priekšautu? – redzēju, ka Andris ir pārsteigts, viņš laikam neticēja, ka tiešām cepšu kūku. Nu es ceru, ka viņš man neliks to darīt.

- Jā, - viņš devās pie kādas atvilktnes un izvilka tieši tādu kādu cerēju ieraudzīt. Uz priekšauta bija attēlota sieviete apakšveļā. Sniedzot man to, Andris smīnēja, bet es iekšēji smaidīju vairāk.

- Es tūlīt būšu atpakaļ, - to pasakot devos uz vannas istabu.

Atgriežoties man priekšauts jau bija uzvilkts un tas arī bija viss, kas šobrīd man bija mugurā ..

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Elizabete-43dala/636476

200 0 5 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 5

0/2000

Ai cik nerātni..emotion

8 0 atbildēt

mans mīļākais stāsts, tāpat kā bija emīlija :D

7 0 atbildēt

Garlaiciiga diena! Un arii Elizabete vel nav! Kaut kaads trakums! :)

Pilniigi nav ko dariit! Laikam buus jaasaak lasiit no saakuma!

5 0 atbildēt

šodien būs vēl? nevaru sagaidīt. :)

3 0 atbildēt