Smags rīts
„Mīļā,
Tu nu gan dod .. Tikai nesteidzies notikumiem pa priekšu! Grīns taču ir prātīgs un negribēs pazaudēt tādu darbinieci kā tevi ;) Un cik saprotu, tad jūs abi to gribējāt kopš pirmās tikšanās. Bet mani tomēr interesē kāds jautājums – viņš bija tā vērts? Es domāju gultā! :)
Kaut ātrāk pienāktu pirmdiena, vēlos zināt kā tev ies pa darbu.
Izdevās kaut ko pašai pārdomāt par to visu? Kā tu vispār šobrīd jūties?
Apsolīju tev šoreiz uzrakstīt garāku vēstuli, tad nu klausies. Mums ar Nilo ir gaidāms priecīgs notikums, tikai neatklāj vēl vecākiem. Lūdzu ..
Tu būsi krustmāte!!! Un Evelīna arī ;) Katrai būs savs auklējamais ..
Pagaidām gan mani moka rīta nelabumi, bet tas viss ir tik satraucoši, ka izbaudu katru mirkli. Rit jau vēl tikai piektā nedēļa, tomēr nevaru sagaidīt, kad mazuļi ieraudzīs pasauli. Mēs tik ilgi centāmies un nu esam apveltīti ar dubultu dāvanu. Tas taču ir vienreizēji!
Tu vispār vēlētos būt krustmāte?
Bučas no mums visiem četriem,
Laimīgā topošā māmiņa”
Izlasot pēdējās rindiņas biju patīkami pārsteigta. Es jau nojautu, ka māsa man paziņos ko tādu, tikai nedomāju, ka šis prieks būs dubultā.
„Topošā māmiņ,
Es ļoti priecājos par jums visiem četriem un es noteikti piekrītu būt par krustmāti! Tas ir labākais, ko esmu dzirdējusi un pieredzējusi pēdējās dienās. Tu mani patiesi iepriecināji. Joprojām nespēju beigt smaidīt. Kā es jūs visus mīlu un nu vēl vairāk nespēšu sagaidīt Ziemassvētkus. Būs jāprasa priekšniekam garš atvaļinājums.
Tu jau noproti, ka darbu nemainīšu. Braucot uz Rīgu, Grīns man pievienojās autobusā uz vienu pieturu. Mēs izrunājāmies un nolēmām, ka tā bija tikai viena nakts, kas nu aizmirsta, jo vēlamies turpināt kopīgu darbu. Es tiešām priecājos, ka nepiezvanīju viņam jau no rīta un nepaziņoju par aiziešanu ..
Gultā viņš bija mežonīgs un lika man aizmirst par visu, kas apkārt. Tā bija lieliska nakts, bet tas lai paliek starp mums ..
Atbraucot mājās man priekšā bija vēl viens pārsteigums. No Londonas bija ieradies Anitas tantes mazdēls Kaspars. Mēs devāmies padejot, es piedzēros un izkratīju viņam savu sirdi. Lai gan šobrīd viņš guļ manā dīvānā, es ceru, ka rīt viņš dosies prom un mēs vairs nesatiksimies. Tagad vēl sāp galva ..
Un es tiešām biju pārāk atklāta .. bet starp mums nekas nebija. Nopietni! Vismaz cik es atceros .. Tas tiešām bija par daudz!!!
Joprojām Tava apjukusī māsa,
Beta.”
Nosūtot e-pastu devos pie sava zāļu skapīša pēc pretsāpju tabletēm. Tā galva bija jānomierina. Sen nebiju dzērusi un nu kādam laikam atkal pietiks. Pārāk runīga palieku tādā stāvoklī, tas savukārt liek no rīta justies neērti.
Ap pulksten diviem dzirdēju, ka Kaspars mostas. Uzliku vārīties ūdeni, jo kafija noderēs mums abiem.
- Labrīt, - viņš priecīgs sveicināja mani. Pēc viņa nemaz nelikās, ka vakar būtu pārāk labi atpūtušies. Viņš bija možs un smaidīgs, - Kā jūties?
- Labrīt, - atteicu, - Varētu būt labāk, bet galva jau nedaudz nomierinājusies. Kaspar?
- Nu? – viņš paskatījās manās acīs. Jutos neērti par savu uzvedību.
- Piedod, ka vakar tev nācās visu to uzklausīt, - klusi nomurmināju.
- Es tiešām priecājos, ka tu pastāstīji, - viņš izskatījās norūpējies, - Es tikai ceru, ka tu pati tiksi galā ar sevi ..
- Es sen esmu tikusi, - protestēju.
- Elizabete ..
Pacēlu rokas, norādot, ka temats izsmelts un nevēlos dzirdēt neko.
- Es taču lūdzu, lai pēc tam man neko nepārmet, neaizrādi un galvenais nevienam neizstāsti!
- Tāpat domāju, ka tu izdari lielu kļūdu, - to pasakot viņš devās uz vannas istabu.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Elizabete-28dala/635615
