http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dzives-skatuve-7dala/727587
Krists sāk skūpstītes ar Dārtu un lēnām sāk izģērbt viņu Istabā iesperās Edijs, sakot ,ka vajag parunāt . Krists ar Ediju izet no istabas.
-Ko tev vajag?
-Man piegriezusies tā tava attieksme pret Dārtu.
-A ,paga, kāda pašam attieksme bija pret Martu?
-Tas ir cits gadījums ,es viņai pateicu ,ka neko nevēlos.
-Kas tev par daļu ,tev patīk tā sīkā kucīte?
-Bļāviens ,Krist, aizver muti ,es visu pateikšu Dārtai.
-Tak ,ej un saki ,tikai zini, kas vēlāk būs. Edijs ieet un parauj aiz rokas Dārtu un ved uz mašīnu.
-Dārta ,lūdzu atver acis.
Par ko?
-Viņš ar tevi būtu pārgulējis un pasūtijis, kā visas pārējās. Viena pat gaida no viņa bērnu.
-Martai bija taisnība.
-Es tevi aizvedīšu mājās un lūdzu nekontaktējies ar Kristu. Edijs aizved Dārtu mājās. Dārta jūtās diezgan slikti . Sagriež Krista dāvināto rokassprādzi . Izdzēš viņa numuru no telefona. Dārta zvanīja Martai.
-Piedod ,piedod.
-Par ko? -Tev bija taisnība, viņš ir....Lūdzu atnāc pie manis ciemos
-Es šodien netieku, bet rīt varu.
-Rīt es strādāju bārā ,ja vēlies, manā pusdienlaikā, atnāc tur.
-Tad jau sazvanīsimies. Dārta nomazgājās un ielien gultā . Miegs kā nenāk, tā nenāk . Viņa domā par Kristu - "Kā varēju būt tāda muļķe?
Dārta ir darbā, ienāk Marta un apsēžās pie letes. Marta ar roku uzsit pa leti.
-Tā ,kas notiek?
- Kā es tā varēju kļūdīties? Es nezinu, kur likties, ko darīt . Meitene ir stāvoklī no Krista ,viņš lieto narkotikas ........
-Es tev jau gribēju teikt ,bet tu jau neklausījies . Būs labāk ,ja tu viņu aizmirsīsi .
-Paskat , redz kur Krists! Krists pienāk pie letes.
-Dārta ,mums vajag parunāt ,es tevi tiešām mīlu...
-To tu vari teikt bērna mātei .
-Man laiks iet -iesaucās Marta.
-Nē ,Marta, tev nav jāiet projām, iebilda Dārta.
-Ko tev tas Edijs pateica?
-Krist, lūdzu izbeidz ,ja nē, es izsaukšu apsardzi.
-Pasaki man ,ko viņš teica ,es viņam visus zobus izdauzīšu .
Krist ,lūdzu ej projām ,es tevi negribu redzēt, man jāstrādā.
-Pasaki ,ko viņš teica ,atradi sev jaunu mīļumiņu?
-Cilvēki skatās! Lūdzu ej prom. Krists sāk mētāt bāra krēslus, līdz Dārta izsauc apsargu. Apsargs izmet Kristu no bāra, Krists zvana Edijam.
-Tu esi maita ,es tev kājas salauzīšu!
-Padomā pats par savu rīcību.
-Tev patīk tā sīkā kucīte ,vai ne?
-Zini ,jā, man viņa patīk .
-Es tevi nositīšu, kropli. Edijs nomet klausuli.
Krists sazvanās ar dīleri un aizbrauc pēc narkotikām ,viņš šoriez nopirka vairākus maisiņus. Aizbraucis mājās viņš šņauc . No sākuma viņam bija eiforija, līdz kamēr iestājās depresija. Krists visu ir māju ir izārdijis, viņš iesēžas mašīnā un brauc pie Edija. Edijs pie kāpņutelpas smēķē. Krists dusmīgs izkāpj no mašīnas un bez jebkādiem vārdiem iesit Edijam, Edijs pretī. To pa logu pamana vecā kaimiņiene un izsauc policiju. Viņus aizved uz iecirkni ,vienīgais, ko izdara - uzliek naudas sodu un palaiž vaļā. Ticis mājās, Krists iešņauc vēl ,vēl un aizbrauc uz ezeru .Krists sapratis, kādā bedrē viņš ir . Vienīgais, ko dara ir dzer ,šņauc un jājas apkārt . Viņš noželo sadarīto un pa galvu rosās pašnāvnieciskās domas. Saule jau lēnām riet ,Krists iešņauc visu palikušo un kāpj mašīnā. Arvien ātrāk ,ātrāk ,domas maisās pa galvu . Krists pilnā ātrumā nobrauc no ceļa un ietriecas kokā. Garāmbraucēji izsauc ātros un Kristu nogādā slimnīcā ,tur ārsti cīnās par viņa dzīvību.
