local-stats-pixel fb-conv-api

Dzīve turpinās 20 (beigas)3

80 0

Atvainojos par to ka tik ilgi neliku slinkums pārņēma mani.

******* Pēc 3 gadiem *********

Ir pagājuši 3 gadi. Kristapam jau ir 6 gadiņi,Elīzai jau 8 gadiņi bet Aleksai šodien 18 paliek. Esam sagatavojuši pārsteigumu. Mēs visi ļoti pārdzīvojām Ginta nāvi. Pēc Ginta nāves es apsvērējos nevienu nemīlēt. Neesmu nevienu citu satikusi un nemaz nevēlos.

Ginta nāve bija trieciens mums visiem. Visi draugi un pat viņa ģimene mūs atbalstīja kā spēja. Ar Ginta ģimeni mums nebija diezko labas attiecības bet viņa nāve mūs satuvināja.

Mani no domām izstraucēja Kristaps.

Mammīt tētis arī būs?

Kristiāna.- Nē dēliņ viņš ir debesīs un no turienes viņš skatās uz tevīm.

Kristaps.- Nu labi.

Man pa vaigu notecēja asara tā nebija sēru vai prieku bet gan sāpju asara. Piekārtoju viesistabu sataisījos un devos lejā. Uzvedos ikdienišķi. Mājās kāds ienāca zināju ka tā ir Aleksa sasveicinājos un devos uz viesistabu iegāju un pasaucu Aleksu. Aleksa ienāca un

Pārsteigums.- Visi iebļāvās.- Daudz laimes dzimšanas dienā!!

Aleksa.-Akdievs paldies.

Visi bija sabraukuši Mani vecāki,Ginta vecāki,mans brālis,mani onkuļi,Ilze,Laura un Vika ar savām ģimenēm. Kristofers (Ginta bralis),visi draugi,Aleksas klasesbiedri.

Visi izsklaidējas pēkšni Valters uzskāpa uz skatuves un sāka savu runu.

Valters.- Aleksa tu jau esi liela es tevi atceros kā mazo mīļo meitenīti. Man žēl ka nav viena cilvēka kas pietrūkst mums visiem. Tu jau esi liela un esi savas mammas kopija bet tu esi ar savu es. Man tev ir kāds īpašs pārsteigums.

Pēkšņi kāds ienāca visi pagriezās es lēni pagriezos un no šoka gandrīz nokritu pieliku roku priekša mutei.

Aleksa.- Tēti.

Kristaps.- Tu teici ka tētis nebūs.

Kristiāna.- Es nezināju.

Pagriezos pret Valteru kas smaidīja.

Es piegaju pie Ginta un apskāvu.

Gints.- Es tev vēlāk paskaidrošu.-viņš iečukstēja man ausī.

Ginta vecāki pieskrēja un apskāva Gintu. Kristofers aiz laimes nezināja kur likties. Visi kas skuma un bēdājās par Gintu tagad bija laimīgi.

**** Pēc pāris stundām *****

Visi laimīgi aizgāja. Aleksa ar klasesbiedrenēm devās uz klubu. Elīza un Kristaps gulēja. Ginta vecāki un mani vecaki palika pie mums. Es ar Gintu devāmies uz guļamistabu.

K.- Un tagad paskaidro ko tas viss ellē nozīmē.

G.- Pirms trijiem gadiem man nāca draudu vēstules. Komandieris par to uzzinājis un mēs sākām domāt ko ar to darīt. Izdomājām ka es itkā nomiršu cīņas laukā kautgan braukšu uz otro pasauales malu. Tā nu es es tur biju trīs gadus. Visu ko man vajadzēja es uzzināju no detektīva kas jūs vēroja. Jūs man ļoti pietrūkāt. Sodien bija labākā iespēja atgriesties. Bez Valtera tas nebūtu iespējams viņš par mani uzzināja tikai vakar. Tapēc nevaino viņu.

K.- Akdievs ja tu zinātu kā mēs pārdzīvojām. Kristaps katru vakaru raudāja. Viņš skatijās uz tavu bildi. Aleksa vispār vairākus mēnešus noslēdzās sevī un neizgāja no mājas.

G.- Es saprotu. Bet man bija tas jādara.

K.- Es zinu.

Es kaislīgi viņu noskūpstīju.Viņš atbildēja skūpstam,caur skūpstu pasmaidīju. Velreiz noskūpstīju un tad viss sākās drēbes pie zemes abi gultā sasniedzām baudu. Šodien ir mana laimīgākā diena šo 3 gadu laikā.

**** Nākamajā rītā ********

Visi laimīgi sēdējām pie galda un ēdām brokastis. Aleksa devās uz lielveikalu ar draudzenēm iepirkties. Es,Gints,Elīza un Kristaps devāmies pastaigā.

Visi aizgājām uz parku bērni spēlējās,mēs ar gintu sēdējām un vērojām viņus. Paskatījos uz Gintu viņš mani noskūpstīa un tad pēkšņi pie mums pieskrien meitene

M.- Gint mīļais ko tu te dari?

K.- Kā lūdzu? Paskatījos uz Gintu kas ir uzstraucies.

G.- Es varu paskaidrot.

K.- Nevajag

M.- Jā prekš kam tev vajag paskaidrot kautkādām ielenēm ka esmu tava līgava

Es vīlusies paskatīos uz Gintu piecēlos paņēmu bērnus un devāmies mājās.

Visas Ginta mantas savācu pa koferiem un noliku pie durvīm. Virtuvē sēdēju un tukši skatījos pa logu. Virtuvē ienāca Aleksa.

Aleksa.- Mammu kautkas noticis?

Kristiāna.- Tētim kas pirms trijiem gadiem itkā nomira tagad ir līgava par kuru neko neteica. Viņš man meloja. Atnāca padraiskojās ar vienu nakti un tad uzrodas līgava. Es ņemšu Kristapu un Elīza un mēs uz nedēļu brauksim uz Ameriku. Ja vēlies vari ar mums.

Aleksa.- Jā protams. Tikai man japiezvana skolai.

Kristiāna.- Droši.

Savācu Elīzas un Kristapa mantas pa koferiem. Aizgāju uz savu istabu savācu savas mantas. Paņēmu Elīzas un Kristapa koferus nonesu lejā ieliku mašīnā,devos augšā pakaļ savām mantām nonesu lejā. Aleksa nonesa savas mantas un ielika mašīnā.

Pasūtīu lidmašīnu uz rītdienas pieciem pēcpusdienā. Visi braucām uz kafejnīcu sazvanīju Ilzi,Viku un Lauru sarunājām tikties tur.

Ieejot iekšā piesēdāmies pie galdiņa kur jau viņas gaidīja. Pastāstīju visu. Aleksa skatijās uz durvīm tad viņa sastinga un skatījās uz durvju pusi. Es paskatījos Gints kas skatījās man acīs bet viņam blakus tā saucamā līgava abi sadevušies rociņās. Elīza ar Kristapu ieraudzījuši Gintu skrēja pie viņīem.

Apskāvās ar Gintu. Es piegāju klāt.

Kristaps.- Mammū tētis ar mums brauks?

Kristiāna.- Nē

Elīza.- Nu mammu kapēc?

Aleksa.- Tapēc ka tādi cilvēki nemainās. Viņa skatījās uz Gintu viņa bija vīlusies viņas sejā varēja redzēt sašutumu.

Gints.- Es varu paskaidrot.

Aleksa.- Nevajag neko skaidrot viss tā pat ir redzams. Mēs visus šos 3 gadus pārdzīvojām tavu nāvi tu ierodies manā dzimšanas dienā es to uzskatīju par labāko dāvanu bet tagad es esmu ļoti vīlusies tevī papucīt. Kautgan es tevi vairāk neuzdrīkstēšos saukt par tēti. Tu tādu vārdu nēesi pelnijis.

G.- Aleksa meitiņ

Aleksa.- Nē tu neesi mans īstais tēvs kautgan gribētu. Tu biji lābākā dāvana es tevi uzskatīju kā īsto tēvu kas mani uzaudzinājis tādu kāda esmu tagad. Un zini no kā man tāds raksturs no tevis. Nekad mūžā vairs nesauc mani par meitiņu.

Aleksa paņēma Elīzu un Kristapu un izgāja no kafejnīcas. Es paņēmu mantas atsveicinājos ar visiem. Un devos arā. Iesēdos mašīnā un mēs devāmies uz lidostu.

Iesēdāmies lidmašīnā visi bija aizmigušī es nevarēju pagulēt. Pēkšņi lidmašīna lidoja uz leju. Un tad trieciens un viss satumsa.

Pamodos man sapēja rokas un kājas. Es ar mocībām piecēlos pigāju pie bērniem pamodināju viņus. Apstaigāju visu lidmašīnu kas vairs nelīdzinās viņai. No visies 157 cilvēkiem palikuši tikai 32 cilvēki. Mēs pat nezinām kur atrodamies.

-------> Ginta skatapunkts <----------

No Lauras uzzināju ka Kristiāna lido prom. Paskatos pulkstenī ir seši vakarā. Ieslēdzu ziņas.

Šodien reiss uz Ameriku E-1532 avarēja. Pagaidām nekas nav zināms. Lidmašīna avarēja Norvēģijā. Atrasti 32 izdzīvojušos. Izsakām līdzjūtību visiem kas atradās lidmašīnā atrodošajām ģimenēm.

Pēkšņi man iezvanās telefons. Svešs numurs. Paceļu klausuli

G.- Klausos

V.- Čau te Vika /raudot sacīja/

G.- Kautkas noticis.

V.- Ja tu nebūtu tāds egoists viņa nebūtu atradusies tur ar bērniem. Lidmašīna kas avarēja viņa ar to lidmašīnu lidoja uz Ameriku. Un nav nekādu ziņu pilnībā nekādu. Tu esi egoists.

Viņa nometa klausuli zvanīju Laurai

L.- Klausos

G.- Nosauc reisu ar kuru lidoja Kristiāna ar bērniem.

L.- E-1532

G.- Skatījies ziņas

L.- Nē

G.- Nu labi. Pazvani Vikai un pajauta jaunumus.

Es nezināju ko darīt viņi bija mana ģimene. Ja nebūtu Kamilas manas jaunās itkā līgavas tad ar viņiem viss būtu labi.

---- Lauras skatapunkts -------------

Nesapratu ko Gints ar to domāja un kapēc viņš prasīja ar kādu reisu lidoja Kika. Piezvanīju Vikai viņa man pastāstīja. Es sāku raudāt. Pie manis atnāca Vika,Ilze un Kaspars.

Pastāstījām visu Valteram. Viņš aizgāja. Viņš Kristiānu uzskatīja par māsu. Visis vinu mīl. Viņa mums ir kā ģimene.

***** Pēc 3 dienām ********

Mēs ierodamies mājās nomazgājamies,paēdām un devāmies gulēt.No rīta pamodos atrāk nekā vajadzēja. Piezvanīju visiem un atstāju bals ziņu. Visi pamodās ēdām brokastis. Pa durvīm ieskrien Valters,Ilze,Vika,Laura un Kaspars visi apskāvušies sēdējām pie galda un smējāmies.

Bijām laimīgi ka vispār izdzīvojām.

80 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000
Well... good?
1 0 atbildēt
Kāpēc beigas? Kāpec?turpini TURPINI ieliec 1 reizi nedēļā
1 0 atbildēt
Vajag vēl turpinājumu. Kaut vai ar citu nosaukumu, bet tik un tā. Turpini
1 0 atbildēt