Dzīve nogalina. (5)4

Sauciet mani par traku, bet asinis ir garšīgas.

Lēni nolaizīju no pirksta pēdējo dzīvības lāsi un domāju cik ilgi tas vilksies. Viens iegriezums bija pārvērties par desmit, un ne tikai uz tās rokas. Ko teikšu vecākiem, kad ieraudzīs? Par diviem man itkā ir attaisnojums, bet pārējie? Labi, par to vēl būs laiks prātot.

Domāju, ko šodien darīt. Ārā īsti negribējās iet, saule baigi spoža. Varbūt es esmu kāds vampīrs? Man garšo asinis, vairos no saules un cilvēkiem....

"Muļķības," centos sev iestāstīt, "vampīri neeksistē."

Bet ja nu tā ir kāda reta slimība vai kaut kas tāds.... Dieviņ, tētiņ. Man laikam būtu jāaiziet pie psihologa.

"It wants my soul, it wants my heart..." atkal jau klausos metālu, šoreiz - Skillet dziesmu Monster.

Toreiz, kad pirmoreiz mūžā uzprasīju mammai vai es nevarētu dabūt pudelīti DLight, no mammas puses bez aizlieguma atskanēja arī teikums: "Bet, mazā, aizej ar Edžu uz kino par to naudu labāk..."

Un kāpēc gan ne?

Bet vispār man jau apnicis, ka visur jāiet ar Edžu. No malas jau sāk izskatīties, ka mēs esam kopā, lai gan tā nav. Mani vienkārši nekur nelaiž vienu ārā un tas tracina.

Iegāju Forum Cinemas mājaslapā, lai paskatītos kas šodien iet. 17:30 Dzelzs vīrs 3... kāpēc gan ne? Abi ar Edžu zinājām, kas ir Dzelzs vīrs, lai gan neviens nekad nebijām viņu redzējuši. Tā kā pulkstenis vēl nav pat 14:00, nolēmu Edžam piezvanīt vēlāk, jo es nezinu, kad viņam beigsies stundas.

Paskatījos uz roku un sapratu, ka griezums jau aizaudzis. Pēdējā laikā vispār rētas - gan grieztās gan kaut kur nejauši uzplēstās/saskrāpētās aizaug diezgan ātri. Tā, ko pagājšnedēļ uzrāvu uz mežrozīšu krūma ērkšķiem  - starp citu, diezgan dziļa - aizauga mazāk, kā 2 minūšu laikā. Protams, nelielas pēdas palika, bet knapi varēja samanīt. Diezgan dīvaini.

Es iepriekš asinis nemaz nevarēju ciest. Pēdējā laikā nelielas, bet ilgstošas problēmas ar veselību plus vēl neārstējams vīruss. Itkā nekas - neliela temperatūra, visu dienu nedaudz sāp galva un tā, bet tas ir ilgstoši. Traucē dzīvot.

Neskaitāmas asins analīzes. Man vispār esot biezas asinis. No rokām tik daudz analīžu ņemts, ka labajai rokai esot cieta vēna ar rētām priekšā un kreisajai vēna esot stipri samocīta, tur pilnīgi ar strūklu asinis nāca, labajai rokai vispār daži pilieni minūtē.

Ak dievs, atcerējos, ka man drīz uz rentgenu būs jāiet. Pirmkārt, plaušām, jo man tas neārstējamais vīruss jāpārbauda, otrais būs mugurkaulam. Man esot skolioze (mugurkauls izliekts S burta formā uz sāniem), bet pēdējā laikā pamatīgi sāp pie astes kaula, kad saliecos. Nevaru ne paskriet, neko, visu laiku jātur taisna mugura. Stulba sajūta.

Protams, būs arī jāizprasa no vecāsmammas atļauja iet uz kino. Ja ar Edžu, tad jau droši vien atļaus... Izslēdzu skandas un paņēmu telefonu.

Pēc piecām minūtēm ar vecomammu vienojāmies, ka viņa mani laiž, ja mamma palaidīs. Vienkārši es šorīt jutos pagalam draņķīgi - sāpēja vēders un galva, tāpēc uz skolu negāju.

"Bet mamma būs dusmīga," vecāmamma brīdināja.

"Viņa jau tā vienmēr ir dusmīga. Es paguvu pierast," atteicu.

Nolēmu tūlīt pat piezvanīt Edžam un pēc stundas, kad sīkie būs pamodušies - uzjautāt mammai.

"Čau. Ko tu šodien dari ap pieciem?"

"Mājās nebūšu, vienkārši četros jau braucu pie drauga. Mājās būšu tikai vēlāk."

"Ā. Skaidrs. Tad.... labi. Čau."

"Čau."

Labi, cerams, atļaus iet vienai.