local-stats-pixel fb-conv-api

Dzīve aiz maskas [8]3

222 0


http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dzive-aiz-maskas-7/690684

Bija pagājušas jau divas nedēļas, kopš visa, kas bija atgadījies. Par spīti savām domām - kā viņam iet, vai viņš ir kopā ar to skaisto rudmati un vai viņš mani vēl atminās, Džeku es nebiju satikusi. Marija centās no manis izdibināt, kas tad īsti mans deju partneris ir, taču es paguvu vienmēr, kaut kādā mistiskā veidā novērst viņas domas iesākot kādu citu tēmu.

Es atrados franču valodas kabinetā, kad sajutu savu telefonu ievibrējamies. Man zvanīja privāts numurs un nodomājusi, ka tas ir atkal tētis, kurš ir ko izdarījis ar zvanu iestatījumiem padarot numuru par "privātu", atvainojos skolotājam un izgāju no klases.

- Tēt, man ir stundas, kas notiek? Nesaki, ka atkal aizmirsi mājas drošības kodu! - nosodoši mēģināju secināt. - Es saprotu, ka jūs ar mammu esat precējušies jau mūžību, bet tak iegaumē vienreiz savas sievas dzimto uzvārdu - Maritalione! M-A-R-I-T-A-L-I-O-N-E! - nikni uzsverot katru burtu mēģināju to iespiest tēva atmiņā.

- Mēģināšu to iegaumēt. - man atbildēja pazīstamā balss, kas centās atturēties no smiešanās, vienīgi šī balss nepiederēja tēvam, bet gan kādam citam.

- Džek, kā tu zini manu numuru? - pārsteigta un nosarkusi vaicāju.

- Man ir sakari. - viņš tikai atbildēja.

- Nu, protams, ko gan es te iedomājos. - izbolījusi acis noburkšķēju. - Jebkurā gadījumā, ko tu vēlējies, ja jau man zvanīji?

Lai an mēģināju runāt, kā parasti, es sajutos ļoti priecīga. Es biju neiedomājami laimīga, ka viņš bija piezvanījis. Domās mēģināju nosodīt sevi par to, ka man nav iemesla būt laimīgai dēļ šī zvana, taču nespēju pārstāt pie sevis smaidīt.

- Nu tas noteikti nebija, lai uzzinātu, ka tavas mātes uzvārds bija Maritalione, lai gan tagad, dziļi šaubos, ka to spēšu aizmirst. - viņš mani ķircināja. - Bet es vēlējos zināt, kad tad tu nāksi man mācīt dejot? - viņš vaicāja liekot manai mutei paplesties.

- Ko tu ar to gribi teikt? - es vaicāju manam noslēpumainajam priekam pārvēršoties sliktā priekšnojautā.

- Nu es domāju, ka tas bija skaidri un gaiši saprotams pēc mana jautājuma. - viņš teica. - Alise, tu tak nedomāji, ka es māku dejot? - viņš vaicāja pārspīlētā pārsteigumā, valdīdams smieklus, kamēr es biju patiešām pārsteigta, jo biju pieņēmusi, ka tā kā Džeks bija aktieris, viņam tak bija jāzina kā dejot.

- Tu gribi teikt, ka..? - iesāku, nespēdama pabeigt savu sakāmo.

- Jā, Alise, lai nu cik grūti man nebūtu to atdzīt, - viņš ieturēja dramatisku pauzi. - Es nemāku dejot. - viņš nobeidza un apklusa ļaujot man sagremot tikko saņemto informāciju.

- Kādēļ tu man to neteici agrāk?! - saprazdama, ko biju uzzinājusi, es kliedzu puisim virsū kā ar tādu cunami vilni.

- Es tev mēģināju to pateikt, bet.. - viņš iesāka.

- Ko bet?! - man šķita, ka zeme zem kājām pazudīs. - Tas nav tik grūti! Hei, Alise, man tevi jābrīdina, jo domāju, ka tev ir jāzina - es neprotu dejot!

- Nu, bet tu tik ātri aizskrēji, ka man nebija laika, lai tev to izskaidrotu. - viņš atbildēja.

- Tagad tu vaino mani? - sašutumā iekliedzos.

- Nu nē, bet..

- AAA!!!! - jau kuru reizi pārtraukdama Džeka sakāmo izkliedzu savas dusmas kā tādu lauvas rūcienu. - Lai paliek! Kad stundas beigsies ieradīšos pie tevis, bet tu labāk, lai būtu mājās! - teicu un es sadzirdēju klausules otrā galā sieviete ķiķināšanu. - Viens! - piekodināju.

- Viens? - viņš pārsteigti vaicāja. - Vai tu vēlies būt manas uzmanības vidū? - viņš vaicāja, liekot man no jauna nosarkt dēļ šī jautājuma.

- Jā! - izkliedzu un uzreiz to nožēloju, jo atbilde bija iznākusi pārāk asa un strauja it kā es izmisīgi vēlētos pavadīt ar viņu kopā laiku. - Man vajag tavu pilnu uzmanību un koncentrēšanos, lai mēs varētu sākt mācīties. - es paskaidroju, apmierināta par iznākumu.

- Tad jau tiksimies vēlāk. - viņš teica.

- Jā, un tu labāk, lai būtu sagatavojies. - noteicu un, kad otrā klausules galā iestājās klusums, es sapratu, cik nepareizi tas bija izklausījies. - Es domāju mācībām! Esi sagatavojies mācībām!!! - izmisīgi mēģināju glābt situāciju, taču sapratusi, ka nekas to vairs neizglābs izmetu, ko līdzīgu "Līdz vēlākam" un noliku klausuli pārtraukdama zvanu.

Lai nu kā es centos balsi, kas bija pēkšņi sākusi skanēt manā prātā izdzīt no zemapziņas, es to nespēju. Tā tur turpināja dunēt visas dienas garumā lēnām pārņemot manas domas un liekot sajust satrauktu, pacilātu garastāvokli - "Vismaz beidzot es viņu atkal satikšu!"

Šī balss bija vienīgā, kas bija atradusi, ko pozitīvu visā šajā jezgā.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dzive-aiz-maskas-9/691790

222 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

kad nākošā?

2 0 atbildēt

Lūdzu ātrāk gribu zināt kā tad Džeks izgažišies! ;d

Un lūdzu neliec mums ilgi gaidīt un cerams ka rīt jau būs jauna daļa vai pat šodien nu lūdzu! ;d :)

0 0 atbildēt

Come on saņemās, neslinkojam :) Nemoci tautu.. Pārāk labs stāsts.

0 0 atbildēt