local-stats-pixel fb-conv-api

Dzīve aiz maskas [28]17

107 0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dzive-aiz-maskas-27/815570

- Tā tiešām esmu es? - lūkojoties istabas spogulī, pārsteigti izdvesu.

Es nekad nebiju bijusi kosmētikas cienītāja un man nebija īsti nekādas stila izjūtas, taču, tagad, es izskatījos kā modele. Seja bija skaisti ieēnota izceļot manus vaigu kaulus un tās formu, uz acīm izpludinātas zeltaini brūnas krāsas un uz lūpām tumši sarkana lūpu krāsa, kas pieskaņojās manai kleitai.

Milda bija parūpējies ne tikai par kosmētikas uzklāšanu, bet arī par apģērbu, kurā biju tērpusies. Man mugurā bija tumši sarkana, gara kleita ar U tipa krāgu, kas paslēpa manu pagātnes rētu. Tai nebija piedurknes un dēļ brīvi krītoša izgriezuma tā atklāja gandrīz visu manu muguru.

Mani garie blondie mati bija ieveidoti lokās un vaļīgi slīdēja pāri vienam plecam. Vai tā tiešām biju es? Es izskatījos tik pieaugusi!

- Apburoši, - meitene apmierināti noteica, - Džeks nespēs no tevis ne acu novērst! - viņa ķiķināja.

Arī Milda bija sataisījusies. Viņas rudie mati bija saņemti rozes formas frizūrā, acis ieēnotas pelēcīgos toņos un uz lūpām uzlikta spilgti sarkana lūpu krāsa. Melnā mežģīņu kleita, kas sievietei bija mugurā, tāpat, kā man, sniedzās līdz potītēm izceļot viņas modeles figūru un tās V veida izgriezums izaicinoši slīdēja līdz pat sievietes krūškurvim.

- Ja viņš ieradīsies, - pie sevis nopūtos.

- Protams, ka viņš ieradīsies, - Milda mierinoši uzlika roku uz mana pleca, - Viņš nepieļautu, ka tu dodies tajās vilku lamatās viena, - viņa man uzsmaidīja.

- Vai tu domā, ka es pārspīlēju ar savu vakardienas uzvedību? - caur spoguli ielūkojos meitenes zaļajās acīs, kas uz melnās kleitas fona izskatījās vēl izteiksmīgākas.

- Tikai mazliet, - viņa iesmējās, kamēr es vēlreiz nopūtos, - Neuztraucies, ja viņš arī neieradīsies, tad mēs pavadīsim laiku kopā un tev būs labas atmiņas!

- Tev, laikam, taisnība, bet man nepatīk, kā viss palika, - es vārgi pasmaidīju.

- Nevis laikam, bet man ir taisnība! - Milda izlaboja un man nācās iesmieties.

- Paskat, tik uz jums abām! - mammas balss mums abām lika pagriezties pret sievieti durvīs.

Viņa izskatījās tik laimīga, ka varētu padomāt, ka kāds septītais pasaules brīnums bija atgadījies. Viņa uzlūkoja mūs abas un mammas acīs sariesās asaras.

- Cik skaisti, - pielikdama savu roku pie lūpām viņa izdvesa.

- Mammu, - es maigi pasmaidīju un piesteidzos klāt, ieskaujot sievieti ciešā apskāvienā, - Par ko tu raudi?

- Es vienkārši esmu laimīga, tu izskaties tik vienreizēji! - viņa šņukstēja, - Jūs abas izskatāties, kā no Vogue žurnāla izkāpušas! - viņa sajūsmināti teica un man nācās iesmieties.

Mēs sadzirdējām tēti saviļņoti nosvilpojam blakus un es atlaidu viņa sievu vaļā.

- Oho, kā skaistais gulbis pārvēršas princesē ar labās fejas palīdzību, - viņš lūkojās uz mani ar smaidu uz sejas.

- Gulbis, tēt, nopietni? - sarkastiski jautāju, bet nosarkusi vienalga apmetu apli ap savu asi parādot labāk savu ietērpu.

- Nu, skaisti, skaisti, liksi visiem vīriešiem krist gar kājām, - viņš smējās un tad it kā kaut ko atcerējies ar nopietnu seju pievērsās manai mammai, - Man ir vēl palikušas lodes bisei? - viņš jautāja saraucis savas biezās uzacis.

- Džordž, - mamma smiedamās vīrieti apsauca un vāji uzsita uz vīrieša pleca.

- Mister, Kudo, es apsolos, ka Alisi pieskatīšu un aizgaiņāšu visus pielūdzējus, - Milda apsolīja.

- Kā tad, tur jau būs dubults bars ar vīriešiem, kad ieraudzīs jūs abas kopā, - tētis neapmierināti nopūtās.

- Neuztraucies, mēs pasargāsim viena otru, - es noteicu un apskāvu lielo vīrieti.

- Nu, nekavējaties, nekavējaties, savādāk palaidīsiet visu garām, - mamma mūs mudināja doties uz izeju, ko abas ar Mildu paklausīgi arī darījām.

Mēs nogājām uz pirmo stāvu un es uzvilku kājās melnas augstpapēžu kurpes, ko Džeka māsa bija aizdevusi. Nespēju atminēties, kad bija pēdējā reize, kad būtu staigājusi uz papēžiem. Tētis palīdzēja mums uzvilkt mēteļus un atsveicinājušas no maniem vecākiem abas ar Mildu devāmies uz viņas Porche, lai dotos uz svinībām.

Tāpat, kā aukstais ziemas gaiss bija, negaidot, iecirties ar pilnu sparu manā sejā, arī visvisādas domās saskrēja manā prātā, liekot sajust nelāgu sajūtu krūškurvī. Vai tā tiešām bija laba doma doties uz balli, kur Džeks mani nevēlējās redzēt? Vai es satiktu Sāru? Kāda bija Sāra? Vai vīrieša tēvam es iepatikšos? Vai Džeks tur būs? Varbūt man labāk palikt mājās un šīs svinības izlaist?

Jutu sevī sākamies paniku, kad Milda cieši saņēma manu roku savējā. Es sievieti uzlūkoju un zināju, ka viņa redzēja manas raizes.

- Neuztraucies, viss būs kārtībā, - viņa mierinoši teica ar drošu smaidu uz sejas, taču, šoreiz, es nespēju izmest to tumšo sajūtu, kas manī sāka augt aizvien ātrāk.

Es cerēju tikai uz vienu, ka šīs nelāgās sajūtas neko nenozīmēja un es šo vakaru nenožēlošu.

***

- Šī ir vieta, kur jūs dzīvojāt? - pārsteigti jautāju Mildai, kad uzlūkoju vecu pilij līdzīgu divstāvīgu ēku.

Tā bija būvēta no tumši sarkaniem ķieģeļiem un katrā tās galā atradās torņveidīgas piebūves ar atsevišķām ieejām. Māja bija ieskauta sarkanā rožu dārzā un līdz pat durvīm uz to veda bruģēts celiņš. Kad mamma bērnībā bija lasījusi pasakas par princesēm, šī bija ēka, kādu es biju iedomājusies. Šī bija ēka, kas pastāvēja tikai manā fantāzijā, vismaz, līdz šim man tā bija licies.

- Jā, maza, ne? - Milda atbildēja ar smīnu uz lūpām.

- Māza? Tiešām? - pacēlusi vienu uzaci pārjautāju.

- Nāc, - viņa mani pavilka aiz elkoņa, - Mans tētis mūs gaida.

- Mūs? Viņš zina, ka arī es ieradīšos?

- Jā, es teicu, ka man līdz būs draudzene, - to pateikdama viņa mani ieveda pilij līdzīgajā ēkā.

Arī priekštelpa daudz kur neatpalika manā pārsteigšanā. Tā bija plaša un gaiša. Pie sienām bija piestiprinātas vecmodīgas svečturiem līdzīgas lampas, kas man atgādināja filmas par vecajiem laikiem. Redzot mājas izskatu, es sāku kļūt ziņkārīga par to, kā Džeks bija dzīvojis savā bērnībā. Man bija sajūta, ka kļūstu arvien tuvāka vīrietim ar katru sīkumu, ko uzzināju. Vai viņš arī tā jutās? Vai viņš arī vēlējās uzzināt katru sīkumu par mani?

- Miss Ņūtone, - kāds vīrietis sasveicinājās un palīdzēja Džeka māsai novilkt mēteli.

- Ērik šī ir Alise, mana draudzene, - Milda mūs sasveicināja, - Alise, šis ir Ēriks, mans sulainis.

- Sulainis? - pārsteigti iepletu acis, - Tādi ar vēl pastāv?

- Man ir prieks kalpot Ņūtoniem, - viņš iesmejoties atbildēja.

- Es negribēju, jūs aizvainot, - nosarkusi atvainojos.

- Neuztraucieties, neesat pirmā, kas ir bijusi pārsteigta par manu amatu, - viņš nosmējās un palīdzēja arī man novilkt mēteli.

- Paldies, - es pateicos, kad Ēriks bija mūsu virsdrēbes uzmanīgi pārkarinājis pār savu roku.

- Nākat, es jūs aizvedīšu uz zāli. Misters Ņūtons jūs jau gaida, - Ēriks pasmaidīja un kā uz tādu pavēli, abas ar Mildu vīrietim sākām sekot.

Mēs devāmies caur dažnedažādām telpām, taču es nespēju koncentrēties uz mājas arhitektūru, jo sadzirdot mūziku, smieklus un cilvēku čalas nākam aizvien tuvāk un tuvāk manas kājas sāka trīcēt un elpošana kļuva arvien nevienmērīgāka. Vai tur būs Sāra? Vai tur būs Džeks? Manas plaukstas sāka svīst.

- Alise, lēnām ievelc elpu un lēnām to izpūt, - Milda demonstrēja, kad bijām apstājušie pie ozolkoka durvīm un viņas sulainis bija pazudis.

- Bet es sāku apšaubīt, ka tā bija laba ideja! - es iesaucos un apcirtos uz papēžiem, lai bēgtu prom, taču meitene atvēra durvis, liekot man apstāties.

- Tu tak nevēlies, lai visi tevi atceras kā meiteni, kam palika aukstas kājas un, kas aizbēga prom? - Milda smīnot čukstēja.

- Kur es esmu iekūlusies? - jautāju, kad ievēroju, ka milzīgais viesu pūlis bija pagriezis savu skatienu pret mums.

- Nāc, - viņa valdonīgi noteica un saāķējusi savu elkoni ar manu, ievilka mani lielajā svinību zālē.

Tagad, man vairs, tiešām, nebija, kur sprukt.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dzive-aiz-maskas-29/816980

107 0 17 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 17

0/2000

Eu! Ja Tu kādu dienu izdomā doties uz Marsu, paķersi mani līdz?  emotion 

Es varētu, tikai vārdu krājums jāuzlabo tāpat kā latviešu valodā. Bet nav slikta ideja.. emotion

Tur jau tā lieta, ka tā neiet uz augšu. Stāv uz vietas un steigšus skrien uz elektroniskā skrejceļa.. emotion

2 0 atbildēt
Klau kad nakama dalina?
2 0 atbildēt

Super! Cik saprotu tad viss drīz beigsies? emotion

1 0 atbildēt

lasīju lasīju nedalasīju... + par Meiteni sarkanajā kleitā  emotion 

0 0 atbildēt