Dzejoļi bez nosaukuma!0

Labu nakti tiem, kas jau saldi guļ, saldu miegu tiem, kas tikai tagad domā par iešanu gulēt.
Pēc neliela pārtraukuma esmu atgriezies šeit, spokos. Piedāvāšu jums pa šo laiku tapušos ^dzejoļus^. Tapuši tādā viegli romantiskā stilā, man šķiet. Pārlasot liekas, ka šie trīs ir savā starpā saistīti. Labprāt uzklausītu jūsu kritiku, jūsu domas. Paldies.
Es ceru, ka jums patiks.

1.
Ik pa brīdim pasmaidot,
Ķerot viens otra skatienu,
Vēloties ķert pieskārienu.

Un tā lēnām,
Vietējā iestādē.
Turpat vecpilsētas nomalē,
Malkojot jau atdzisušas,
Pavisam vienkāršas, kafijas tases.

Un tā lēnām.
Sirds man klusītiņām stāsta,
Tā sajūtas klāsta.
Cik brīnišķīgi baudīt mirkli ar tevi.

Un tā lēnām,
Es slīkstu priekā,
Slīkstu tavā smaidā.

Un tā lēnām mēs ejam.
Cauri koku ielejām,
Tverot otra acu skatienu,
Baudot pieskārienu.

Un tā maigi,
Satvēruši viens otra roku
Mēs...

2.
Kā nenovērtējams briljants,
Ko bailes apslīpēt.

Saplēsta glāze,
Ko bailes salīmēt.

Spoža kā saule,
Ko stundām vērot,
Acis nenovēršot.
Kaut reizēm,
Tumša kā nakts,
Bez zvaigznēm un mēness,
Viss ko vēlos -
Vērot tevi.
Bez jebkādām raizēm.

Un lai kā arī būtu..
Vai kāds ko teiktu..
Lai ko es redzētu..
Viss ko vēlos,
Celties rītos vēlos,
Blakus tev.

Nav svarīgi,
Vai minūtes dažas,
Stundas,
Dienas,
Mēnešus vai gadus,
Viss ko vēlos,
Būt ar tevi.
Un šķiet,
Tā es atradīšu sevi.

Aizmigt pie degoša kamīna,
Un sajust,
Kā brīnišķīgas sajūtas,
Nes tālāk mūs kā lavīna.

Cik neticami viss šķiet.

3.
Baudot jūras smiltis basām kājām,
Vērot kā tavi mati vējos plīvo.
Vien mirkli ieskatīties tavās acīs,
Kaut šis mirklis nekad nebeigtos.

Atklāti līdz sirds dziļumiem,
Brienot tālāk mūsu jūrā.
Nevēloties pārstāt teikt,
Cik brinīšķīgi jūtos.

Neizsakāmas vārdiem,
Šīs sajūtas.

Šīs emocijas, kas līst pāri malām.
Gribētos vien sakravāt somas,
Dāvināt tev dārgākas rotas.
Un doties uz zemēm tālām.
Kur sarkaniem ziediem apvītas strūklākas,
Kur nav jūtamas sāpju un negāciju paliekas.
Un nesteidzīgi aizmigt pieneņu pļavās,
Viens otram blakus.
Apskauties,
Pieskarties,
Skūpstīties,
Un par neko citu nedomāt,
Pat neiedomājoties par to baidīties.

Vien pietrūkst dāvātu ziedu,
Un kopīgu saulrietu.