Šoreiz bez bildēm, manam sadismam tās nepatīk.
SADISMS 28 RINDĀS
Nedaudz smieklīgi
Kā jūs turaties viens pie otra.
Itkā būtu nosaluši.
(Šeit nevienam nekad nav auksti.)
.
Nedaudz smieklīgi
Kā jūs neredzat viens otru
Bet gan cilvēkus pār otra plecu.
(Te nekad nav tukšs).
.
Nedaudz smieklīgi
Ka viss ir pareizi, bet
Ļoti aplam.
(Pareizā atbilde vienmēr ir B)
.
Skumji
Kā aizmirstat pareizi funkcionēt
Šis mirklis ir dzirkstošs.
Atšālē.
.
Man nav žēl.
Tikai nedaudz.
Apziņa man no tevis
Atkāpties neļaus.
.
Sagrauj!
Manas pilsētas,
Katedrāles.
Noņem tās pavisam
No kartes.
.
Es jau tāpat zināju,
Ka sāpēs.
Es negaidu, ka pāries.
VEĻAS TELPAS HRONIKAS
Es esmu veca veļasmašīna.
Salauzta, kaļķakmeni pilna.
Bet tu turpini likt savas drēbes manī
Sagaidot, ka tās būs tīras.
Tās nekad nav tīras.
Tev viendien pienaca pārdevējs
No sadzīves preču veikala;
Viņš deva zemas cenas,
Pats arī bija līdz nelabumam salds.
No veļas telpas stūra dzirdēju tevi sakam:
"Lūk te ir kas pērkams!"
Pēc divām dienām biju izgāztuvē,
Jo tu esi sniega karaliene un nekas, ko es mazgāju
Nekad nebūs pietiekami balts.
X
Es šodien esmu funkcija.
Tā es izdomāju.
Būšu nemainīga, precīza.
Tāda, kādai man jābūt.
.
Esmu augstāk
Un zemāk uz y ass
Sākumpunkts zināms
Kur beigšos es?
.
Un kur palicis mans x?
Mainīgais, tas pazudis.
.
Vai man palikt tādam pašam,
Tik uz augšu, ne uz sānu,
Varu dziedāt kā basu, tā soprānu
Bet harmonijas nav.
Esmu viendimensionāla.
Bez x- pilnīgi nekāda.
.
Bet x ir gaisā.
X ir lietus lāsēs uz loga rūts
Un grūti noticēt, ka vēl nav iegūts,
Ja tur tā mierīgi sēž
Un klausās
Manā soprānā
Manā basā
Manā putnā
Un manā akmens balss dziesmā,
Un dungo līdzi.
.
X ir jūrā.
X ir krastā.
X ir ticībā
Un manā makā, kur skaita viencentniekus.
Mans x ir kā pirmklasnieks.
.
X ir zvaigznēs.
X ir pazemē.
X ir bailēs
Un manā zupas karotē (apēst tomēr žēl).
.
X kustas tikai pa horizontu.
Un, lai cik stipri censtos, mani līdzi neparautu,
.
Jo es esmu tikai
.
Uz augšu
Vai uz leju
Uz paradīzi
Vai pekli,
.
Pietiek!
.
Savu x varu sastapt tikai centrā.
Tikai uz nulles.
Bet domu tu saprati, draugs.
Es x nenoķeršu,
Jo nulles vienkārši nav.
MAMMU,
Lai kā man gribētos
Es tomēr nekad
Nevarēšu tev pastāstīt
Kāpēc tā.
Kāpēc daru lietas,
Ko daru
Kāpēc plaušas kūpinot
Uz atkarības āķa karu
Kāpēc mani draugi
Nav īsti
Kāpēc tie man māca būt
Par sadisti
Un dauzīt
Kā pirkstus pret ērģelēm
Kā ar kapli pārmeklēt
Savu galvu
Un atrast vien nožēlu,
Ka nejūtu kā tu
Ka labprātāk mirtu
Nekā pareizi dzīvotu
Ja varētu
Es pareizi dzīvotu.
Nodokļus maksātu,
Pasauli mīlētu.
Bet mani draugi nav mani draugi.
Un manas domas nav manējās
Manā prātā nav durvju- tikai logi
Pa kuriem izlekt reizēm prasījās
Es tev nekad nevarēšu pateikt kāpēc
Balsis galvā neviens nepārbrēks
Bet es cenšos.
Tikai nenoklīst vēl sliktākos ceļos.
