local-stats-pixel fb-conv-api

Dvīņu nedienas (20)10

276 0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dvinu-nedienas-19/650395

- Sveiki visi vēlreiz, - Laura uzrunāja draugus, - Šodien mums būs iespēja dzirdēt grupu, kas tikai nesen atklāta. Viņi ir vēl nosaukuma meklējumos un uzklausīs visus ierosinājumus šajā ziņā. Izbaudiet!

Puiši ieņēma savas vietas. Rūdolfs uzliekot uz pleciem ģitāras siksnu apsēdās uz bāra krēsla. Didzis jau iepriekš bija novietojis bungas pie brīvākās sienas un tagad mierīgi apsēdās pie tām, arī Normunds pievienojās pārējiem. Viņš bija iekārtojies blakus Didzim un bija gatavs spēlēt.

Lai gan šeit bija tikai nedaudz vairāk kā divdesmit cilvēki, uztraukums manāmi pārņēma Elīzu. Viņa baidījās, ka balss pēkšņi pazudīs vai viņa izdziedās augstās notis par augstu. Viss taču tas varēja notikt, ja tik ļoti uztraucās. Māsas mierinošais skatiens tikai nedaudz palīdzēja. Pārējie skatījās un gaidīja pirmās mūzikas skaņas. Ja viņus izsvilps, Elīza vairs nespēs otrreiz ko tādu atkārtot.

Mūzika lēnām sāka spēlēt, Elīza pielika pie mutes mikrofonu, bet vārdi pār lūpām nenāca. Neviens nemanīja, ka dziesma nesākas laikā un grupa atkal sāka spēlēt no jauna, cerot, ka šoreiz Elīza dziedās. Saņemot visus savus spēkus rokās, meitene uzsāka dziedāt. Balss skanēja plūstoši un maigi. Apkārt valdīja kapa klusums, neviens nebilda ne vārdu. Elīza turpināja ar dziesmu apburt klausītājus, kādam pat mute bija nedaudz pavērta no aizrautības.

Izskanot pēdējām notīm, telpu pāršalca vētraini aplausi. Viegls sārtums iezagās Elīzas vaigos un Rūdolfs no prieka viņu apskāva.

- Tu esi vislabākā, - Rūdolfs teica, cenšoties pārkliegt aplausus, kas nebeidzās.

- Jūs arī, - Elīza atteica un pasmaidīja.

Kad beidzot aplausi bija pierimuši, klausītāji vēlējās dzirdēt vēl. Viss bija izdevies tieši tā kā plānots.

- Pēdējās dienas mani pārņēmušas dažādas emocijas, - Elīza uzrunāja klātesošos, - Vēlos dalīties ar jums tajās. Tā nav dziesma, bet pazīstamas melodijas pavadībā vēlos jums izstāstīt stāstu.

Visi pārsteigti lūkojās uz meiteni.

- Tu nebrīdināji, - Rūdolfs smaidot teica.

- Vēlējos, lai tas ir pārsteigums, - meitene atteica un palūdza, lai Rūdolfs ieņem vietu pie pārējiem. Elīza bija sarunājusi, ka Normunds fonā spēlēs izvēlēto melodiju, lai pati var izstāstīt stāstu.

- Lūgums mani nepārtraukt un ļaut izteikties līdz beigām, - Elīza smaidot teica, lai gan iekšēji vēlējās kliegt, - Vēlos jūs iepazīstināt ar mūsu grupas dibinātāju un pastāstīt šo stāstu par viņu.

Paskatoties uz Rūdolfu varēja redzēt viņa sejā apmulsumu, tomēr viņš smaidīja un neko nenojaušot, ļāva Elīzai turpināt.

- Pagājusi tikai nedēļa kopš viņš ienāca mūsu vidū. Viņš uzreiz iejutās un mēs esam ļāvuši viņam būt vienam no mums, - Elīza klusu un lēnām stāstīja. Neviens nerunāja fonā, jo vēlējās klausīties viņas balsī. Pat runājot tā skanēja ar tādu harmoniju, ka pārņēma visus, - Jau pirmajā dienā viņā apbūra gandrīz katru meiteni klasē un atrada puišus ar ko kopā spēlēt.

Fonā varēja dzirdēt nelielas ovācijas, kas apstiprināja meitenes teikto.

- Rūdolfā ir kas tāds, kas visus pievelk pie viņa. Viņš paņem ar savu pārliecību un smaidu, - Elīza joprojām smaidīja, lai gan ar katru brīdi tuvojās vārdi, kas pateiks taisnību.

Rūdolfs atslāba. Šķiet puisim bija patīkami dzirdēt ko tādu par sevi.

- Visi, protams, ir dzirdējuši par meliem, kas saistīti ar Rūdolfa vārdu, - te draugi palika nopietnāki un Rūdolfs satrūkās, - To pieminu tikai tāpēc, lai atkārtotu, ka tie ir meli un esmu droša, ka jūs domājat tāpat, - puisis nopūtās un atkal sāka atbrīvoties, - Rūdolfs patīk daudzām no mums. Bet, lai nebūtu tev jāizdara tik grūta izvēle un jāizvēlas, es palīdzēšu, - Elīza ievilka dziļu elpu, lai pateiktu pēdējos vārdus, - Es turpināšu dziedāt grupā, tas viss man sāk iepatikties, tomēr tev vairs nav jātēlo, es tikai atbalstu jūs abus. Jums vairs nav jāslēpjas. Ceru, ka pārējie jums abiem ar Kristīni teiks to pašu, ko es. Jūs esat radīti viens otram, lai būtu kopā! - paceļot glāzi Elīza sākumā paskatījās Rūdolfa šokētajās acīs, tad uz Kristīnes pašapmierināto sejas izteiksmi un uzsmaidīja viņiem, iedzerot malku no glāzes, - Jauku visiem atlikušo vakaru!

Rūdolfs steidzami piecēlās un tuvojās Elīzai.

- Ko tas nozīmē? – viņš nedaudz nikns jautāja.

- Man riebjas, ja man melo, - Elīza beidzot varēja izlikt visas savas dusmas, - Es neciešu cilvēkus, kas pretī smaida, bet aiz muguras aprunā. Tev vismaz nākošreiz nebūs vairs jāsaka, ka dosies pie vecmāmiņas. Tev vispār man vairs nekad un nekas nebūs jāpaskaidro!

- Elīza .. – pēkšņi puisis izmainījās sejā. Niknumu nomainīja skumjas un atvainošanās.

- Man nevajag tavu ‘piedod’ – Elīza viņu apturēja, - Esmu liela meitene un varu to pārdzīvot. Vienkārši nerunā ar mani, ja vien tas nav saistīts ar grupu. Dodies izbaudīt vakaru ar savu meiteni.

- Elīza .. – Rūdolfs vēlējās ko teikt, bet viņa pagriezās un devās prom. Vēl ar acs kaktiņu redzot kā pie viņas bijušā puiša jau pieskrien Kristīne.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dvinu-nedienas-21/650891

276 0 10 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 10

0/2000

Kad būs nākamā??

Gribas tai Kristīnei uzšaut :D

13 0 atbildēt

Ja vareetu ieliktu 10+~!

6 0 atbildēt

Pārkodu lūpu. velns.emotion

4 0 atbildēt
Jā... Tā vasara. ;D bet zini, ka mēs gaidīsim.. Turpinājumu!!!
4 0 atbildēt

Zinu, ka solīju vakar, bet ir taču vasara .. es tiešām centos, pat pusnodaļu bija uzrakstījusi, tikai nesanāca pabeigt .. emotion

3 0 atbildēt
Kad naakamaa???
2 0 atbildēt