local-stats-pixel fb-conv-api

Dvīņu māsas (tulkots)3

Mana ģimene vienmēr ir bijusi ļoti nabadzīga. Mēs dzīvojam mazā, drūmā un mitrā būdelē, pilsētas sliktākajā rajonā. Kaimiņos netrūka alkoholiķu, narkomānu un slepkavu. Mani vecāki vienmēr darīja visu ko varēja, lai spētu mūs saglabāt veselus un kaut cik laimīgus. Bet mēs nebijām spējīgi vienmēr atļauties ēdienu un citas pamatvajadzības. Protams, mēs nevarējām atļauties rotaļlietas, taču man bija mana dvīņu māsa Lilija ar kuru paspēlēties. Mana mamma mūs vienmēr saukāja par partneriem noziegumā, jo mēs pilnīgi visu darījām kopā. Mūsu vecāki, pat nespēja mūs vienu no otras atšķirt. Bija pagajusi gandrīz nedēļa kopš pēdējo reizi kaut cik normāli ēdām. Es ļoti šaubos, ka tas ir labi priekš divām septiņus gadus vecām meitenēm, kuras vēl attīstās. Šajā rītā es pamodos ar manu vēderu rūcam. Man šķita dīvaini tas, ka Lilija nebija man blakus. Parasti, kad viņa pamostās, viņa uzreiz pamodina arī mani. Es saodu, ka kaut kas cepās, visticamāk, cūkgaļa. Tas radīja iemeslu piecelties. Aizskrienot uz virtuvi, es atradu mammu kaut ko cepam uz mazās gāzes plītiņas. “Labrīt, saldumiņ,” viņa teica un uzlika gabaliņu ar tvaikojošu, siekals radosu labumu uz šķīvja. Es apsēdos blakus manam tētim un pirms es sāku ēst, iedomājos par manu māsu un jautāju mammai, kur tad ir Lilija. Es nesaņēmu nekādu atbildi ne no tēta, ne mammas...

64 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

 emotion 

1 0 atbildēt

 emotion 

0 0 atbildēt

Vismaz nav jāuzdod jautājums vecākiem:"Kura no mums ir mīļākais bērns?"

Gaļa ir un paliek gaļa.

0 0 atbildēt