Sveikiņi, spocēni ! Nolēmu uzrakstīt jums daļiņu, ceru, ka jums patiks ! Priecīgus Ziemassvētkus šajā pēdējā Z-svētku dienā ! Lai jums jauka šī saulainā, brīnumainā diena !
Es biju samulsusi, man nebija vārdu ko vairs teikt, mani pēdu pirkstiņi sastinga, pat laikam jutu, ka man tikko nosirmaoja 1 mats, sajūtas bija vārdiem neizsakāmas.
-Pag ko ? -Es aiz uztraukuma sāku ņurcīt pirkstus.
-Nomierinies, tā ir tu esi 8. Pasaules brīnums, tikai, mans ! -viņš apstādināja manu pirkstu ņurcīšanu.
-Beidz, es tūlīt būšu ļoti sarkana, bet kāpēc tu tā pateici ?! -Viņš neko neatbildēja, viņš uzlika galvu uz plauktas, un skatoties uz mani smaidīja. -Pag, es tūliņ' būšu, man vajag uzlikt vairāk pūderi, man vienkārši kauns, ka es esmu tik sarkana.
-Labi, ej ! Es gaidīšu tepat ! -Nevarēja joprojām no manis acis novērst.
-Tikai nešmaucies, kad atnesīs manu pīrāgu, un bulciņu, un mojito, lūdzu neēd, un nedzer tos, labi ? -Viņš pamāja ar galvu, un skatījās ārā uz rožu, saulaino dārzu.
Aizgāju uz dāmu istabu, un uzkrāsojos vēl vairāk, vairāk pūdera, lūpukrāsas, un krēma, bet smaržas nē, jo mazums, tās ir vecas, un varbūt tām ir kaut kādi defekti, atradu savā somiņā arī kaut kādu plūmju krāsas tušu, tā uz manis izskatījās smuki ! Man patika, bet nezinu kā Maikam.
-Sveiks, esmu atpakaļ ! -Viņš atkal skatījās uz mani, un atkal neko neatbildēja. -Izsauc Zeme ! -Nu mēms tā kā kaps. -Maik ! -Es viņam iesitu ar plauktu pa seju.
-Ā, jā, čau ! Tu jau tik ātri nedomāju, ka tu būsi tik ātri ! Es vienkārši aizsapņojos. Piedod !
-Nekas ! Es tev piedodu, nekas traks jau nav ! Kā es izskatos ? Ir normāli ? -Gaidīju pozitīvu atbildi.
-Jā, tev piestāv. Tu izskaties brīnumaini ! -Viņš tiecās pēc manas rokas, bet to pātrauca oficiants.
-Senjor, senjorita, jūsu ogu pīrāgs, 2 siera kruasāni, šokolādes kruasāns, majoito, un tēja, lūdzu, bon apetit. -Viņš uzlika uz galda ēdamo, un aizgāja apkalpot citus klientus.
-Merci, Senjor ! -Maiks kaut ko pateica, no franču valodas, un itaļu valodas.
-Maik, labu apetīti ! -Es iekodod jau savā siera kruasānā.
-Labu apetīti arī tev, Missij ! -Mēs abi turpinājām ēst, tiešām bija ļoti garšīgi !
-Klau, Maik, man neviena nav mājās, vai negribi atbraukt pie manis paciemoties ? Tur nav nekas skaists, mēs gandrīz apmēram dzīvojam treilerī, tā mājiņa atrodas, gandrīz pie paša ceļa starp aveņu krūmiem, tur ir skaisti, vai brauksi ?
-Labi, varēšu beidzot pieēsties avenes !
-Mamma, man aizliedz kaut pieskarties 1 avenei, viņa tās pārdos ar tanti Sašu. Būs peļņa ! -Mēs abi pasmējāmies.
Izsakat domas !!!! LŪDZU !!!!!!
