Sveiki, atkal, labs rīts jums un mums ! Nolēmu uztaisīt jaunu daļu, ja kaut kas nepatīk komentējat, lai jums izdevies šis drūmais, nesaulainais rīts !
Nu ko, lielais, metāla zvans bija noskanējis visos stāvos, stundenti plūda malu malām, katrs centās izspraukties no lielā pūļa, un aiziet mierīgi uz savu nākamo stundu, pašlaik ir 10 minūšu garais starpbrīdis, es netieku cauri lielajam pūlim, priekšā ir ļoti daudz cilvēku, bet nekas, tā kā es esmu tieva, es viegli izspraucos cauri lielajiem studentiem. Es jau biju pie kabineta, kur iekšā ir mana skolotāja, zvans noskanēja, es traucos iekšā pa durvīm, es iesēdos koka kopējā krēslā, un prātoju, kur ir Maiks, izrādās, viņš sēž solu zemāk no manis, atradis sev sola biedrus, Aneti, Kristeru, un Robertu. Kāds kauns, noliku grāmatu priekšā sejai, un neskatījos vairs uz Maiku, un viņa draugiem.
-Tagad, mani mīļie studenti, iepazīsimies ar mūsu jauno pienācēju Maiku ! Maik, piecelies, lai tevi visi redz ! -Visi sāka skatīties uz jaunpienācēju, tikai es jau esmu uz viņu gana skatījusies, es nolēmu paskatīties vismaz vēl vienu reizi uz viņu, bet tad viņš pagriezās pret mani, un uzsmaidīja man, es fiksi atkal pieliku ģeogrāfijas grāmatu priekšā sejai.
-Skolotāj, kuru lapas pusi ir jāatver ? -Ierunājās Anete, ģeogrāfijas skolotājas meita, jeb mīlule.
-Atšķiriet studenti 15 lapas pusi ! Un sāksim runāt pa tēmu ! -Es neklausījos ko skolotāja, ko tur vairs saka, mani tas neinteresēja vairs, es skatījos grāmatā, un savā pierakstu kladēs, bez jēgas zīmēju parastus apļus ar cirkuli. Es nesapratu joprojām, vai man viņš patīk vai nē, es nezinu. Un tās 40 minūtes man pagāja domājot, tikai par Maiku, un brīnums, ka mani skolotāja nemazam neizsauca.
-Atvaino, Missij, kas nākamā par stundu ? -Viņš piegāja pie baltā soliņa, un lika somā savas ģeogrāfijas biezās grāmatas.
-Nākamā stunda ir matemātika ! Kur tu sēdēsi ? -Es vienkārši pagriezos un aizgāju prom tālāk no viņa.
