Domāšanas sistemaloģija un problēmrisināšana 2. Daļa3

1. daļa http://www.spoki.lv/literatura/Domasanas-sistemalogija-un/278905

Šajā darba sadaļā es padziļinātāk apskatīšu pašu sistemaloģiskās domāšanas pieeju. Aplūkošu citu autoru domas par šo tēmu. Apspriedīšu vislielākos plusus, kurus var dot domāšanas sistemaloģija un vispopulārākās problēmas ar domāšanas sistemaloģiju.

Domāšanas sistemalogijas izmantošana svarīgos procesos

Domāšanas sistemaloģija pārsvarā koncentrējas tieši ap sistēmām, kuras ir mums visapkārt. Līdz ar to sekojot matemātiskai loģikai ir divas galējības. Pirmā visminimālākā sastāvdaļa, kura tiek definēta, kā null sistēma (vai matemātikā definēta, ka tukša kopa), kurā nav nevienas sastāvdaļas un nevienas sistēmas, un ir universālā sistēma (Universāla kopa), kurā ir iekļautas visas pamat kopas. Piemēram, universāla kopa var būt mūsu visums, kura ir iekļautas visas mūsu apakškopas (Piezīme: vienkāršotības labad es izvēlējos neiekļaut universālajā kopā paralēlās laika joslas vai alternatīvas dimensijas, jo viņas pagaidām ir definētas tikai teorētiskā līmenī). Līdz ar to mums ir doti divi atskaites punkti, null sistēma, kurā nav iekļauta neviena sistēma un universālā sistēma, kura nav iekļauta neviena sistēmā. Šo garo aprakstu es veidoju ar vienu mērķi, lai vieglāk būtu izprast kad es runāju par abstrakciju. Domāšanas sistemaloģija ļauj mums vērot ļoti sarežģītus procesus, jo ļauj mums abstrakti atcerēties konkrēto sastāvdaļu funkciju neiedziļinoties katrā detaļā.

Piemērs: Ja es prasītu kādas sistēmas ir iekļautas universālajā sistēmā, ir divas atbildes:

Pirmā, ļoti informējoša atbilde, kuras rezultāta atbildētājs varētu censties definēt visas kopas, kuras eksistē un līdz ar to nespētu atbildēt uz jautājumu pilnīgi. Otra ir ļoti pareiza un kodolīga atbilde: „Visas”.

Tieši šī abstrakcija arī mums palīdz labāk izprast sistēmu funkciju un sistēmu īpašības.

Domāšanas sistemaloģijas galvenā īpašība ir sarežģītas un prāta grūti saturamas lietas aplūkot vienkārši, lai tas netraucētu visas pilnās bildes apskatei, bet tanī pašā laikā mēs visu aplūkojam plaši. Piemēram, ka izmantoja abstrakciju biologi, kad skaitot puķes zieda lapas, ja lapu skaits bija lielāks par 10, tad ziedu skaitu apzīmēja ar bezgalīgi daudz.

Domāšanas sistemaloģijas izpratne par sistēmām ir visnoderīgākais man zināmais rīks, lai atvieglotu izgudrošanas, optimizācijas un inovācijas procesus.

Izgudrošana ir jaunas sistēmas vai jaunas sistēmas sastāvdaļas izveidošana, lai aizstatu novecojošu sistēmu, vai radītu jaunu sistēmu, kurai līdzšinējā pasaulē nav analogu.

Optimizācija, savā pamata ir esošās sistēmas uzlabošana, lai palielinātu tas produktivitāti, vai mainītu tās funkcionalitāti atbilstoši ārējo apstākļu mainīgajām prasībām.

Inovācija ir novecojošas sistēmas pārveidošana jauna sistēma, lai tā saglabātu savas vecās funkcijas un spētu iederēties jaunajā pasaulē.

Domāšanas sistemaloģijas izmantošana IT projektos

Galvenie IT projekta jautājumi:

Apzinoties atbildes uz šiem jautājumiem var jau sākt nodarboties ar nākošajām lietām, tadam, kā sistēmas izveidošanas resursu menedzēšana. Sistēmas koda uzlabošana. Galveno prioritāšu sakārtošana.

(Piemēram: Ja veidoju teiksim e-pastu sūtīšanas sistēmu, vai tai ir jābūt pēc iespējas universālākai, vai tai ir jābūt lietotājdraudzīgai, vai tai ir jābūt maksimāli drošai vai arī tai ir jābūt maksimāli ātrdarbīgai)

Domāšanas sistemaloģijas pareizā pielietošana un visbiežāk sastopamākās kļūdas

Domāšanas sistemaloģijas pamatproblēmas ir sekojošas:

Ir iespējams izveidot nepareizu sapratni par nepieciešamo sistēmu, ja mūsu sistēmas atlases kritēriji ir nepareizi uzstādīti. Teiksim Ja mēs, kad cenšamies izprast sistēmu izvēlamies nevis augstāko sistēmu, kuras sastāvdaļa ir mūsu sistēma, bet gan tikai sistēmu, kuras daļēja funkcionalitāte pārklājas ar sistēmu, kuru mēs aplūkojam.

Ja mūsu aplūkota sistēma ir pilnība iekļauta sastāvdaļa divās augtākās sistēmās, tad atkarība, no kuras puses mēs aplūkojam sistēmu, kā sastāvdaļu mainās iespējamo risinājumu nianses un līdz ar to risinājuma gaita mums būs jāizvēlas tikai vienas sistēmas perspektīva problēmas risināšanai..

Līdzīgu sistēmu sajaukšana. Izsekojot sistēmu var rasties moments, kad viņas darbība tiek iesaistīta cita, starpsistēma un ja mēs savā sistēmas izziņas procesā sākam izsekot starpsistēmas darbība, tad tas var novest pie nepareizas izpratnes.

Domāšanas sistemaloģija ir ļoti spēcīgs rīks problēmu risināšanai, bet nedrīkst aizmirst par paša cilvēka vājībām. Vissvarīgākais ko es pagaidām esmu sapratis par domāšanas sistemaloģiju ir tas, ka lai to tiešām veiktu efektīvi ir nepieciešami saturīgi un pilnīgi visu darbību un visu plānoto darbību dokumentēti apraksti. Es šo punktu uzskatu par vienu no svarīgākajiem, ja domāšanas sistemaloģija tiek izmantota plaša mēroga projektiem.

Populāru autoru domas par domāšanas sistemaloģiju

Pirmais autors ar kura izskatiem uz sastapos ir Doktors Rusels Akovs (Dr. Russell Ackoff), kurš ļoti plaši izteicas par analīzi un sintēzi.

Viņš iedalīja analīzi trijās stadijās:

Veselā objekta izjaukšanā Individuālo sastāvdaļu funkciju izprašanā Individuālo sastāvdaļu atgriezeniska salikšana vienota veselumā, lai izprastu veselā objekta funkcionalitāti.

Šī pieeja ir spēj atbildēt uz jautājumiem, kāda veidā dotais objekts funkcionē, ko viņš dara. Kāda ir individuālo komponenšu loma dotajā sistēmā.

Jautājums, uz kuru šī pieeja nekad nevar atbildēt ir „Kādēļ dota sistēma izpilda dotās funkcijas?”. Atbilde uz šo jautājumu var tikt atrasta tikai ārpus dotās sistēmas. Viņš uzskata, ka zinātne neveido sapratni par kādu tēmu, zinātne veido zināšanas konkrētā tēmā. Atbildot uz jautājumu kā sistēmas strādā, nevis kādēļ sistēmas strādā šādā veidā.

Lai izprastu iemeslu konkrētās sistēmas darbībai ir nepieciešama cita pieeja, kuru viņš nodefinēja par sintēzi.

Sintēze pēc doktora definīcijas palīdz izprast sistēmu jēgu un lomu apkārtēja pasaulē. Sintēzes īstenošanai ir nepieciešami apgriezti 3 analīzes soļi:

Apzināties veselo sistēmu un censties izprast kurā lielākā sistēmā viņa iederas (attiekties pret sistēmu, kā pret sastāvdaļu). Nepieciešams paskaidrot kopējās apkārtējās sistēmas darbību un nozīmi. Censties paskaidrot, kādas funkcijas nodrošina paņemtā sistēma.

Objektu lomas definē to veicamas funkcijas, piemēram, ja mēs attiecamies pret automašīnu, ka pret sistēmu tad viņam ir noteiktas funkcijas un īpašības.

Automobilis ir sauszemes pārvietošanās līdzeklis, kurs izmanto mehāniski radītu spēku un riteņus, lai nodrošinātu cilvēku un to mantu piegādi no izbraukšanas punkta un atbraukšanas punktu.

Pēc definīcijai sistēmai pašai ir noteiktas īpašības. Svarīgi ir apzināties, ka visas sistēmas ir iekļautas citās lielākās sistēmās. Sistēmas galvenā īpašība ir tāda, ka pilnībā funkcionējoša sistēma nevar tikt sadalīta pa detaļām, vai kāda no detaļām izņemta, lai sistēma turpinātu pilnvērtīgi funkcionēt. Sistēmas darbību nodrošina tās atsevišķo komponenšu mijiedarbība, nevis atsevišķo komponenšu individuāla darbība. Izjaucot sistēmu pa sastāvdaļām sistēma zaudē tās īpašības.

Paskaidrojot šīs savas tēzes autors turpināja ar savu ieskatu mūsdienu izglītības sistēmā. Galvenā mūsdienu izglītības problēma ir tāda, ka iestājoties augstskolā un izvēloties novirzienu, tiek piedāvāts mācīties noteiktus kursus. Mūsu izvēlētais novirziens šajā gadījuma ir sistēma, kuru mēs esam izvēlējušies mācīties. Izvēlētie kursi ir šīs sistēmas sastāvdaļas, studiju beigas mēs esam iemācījusies par daļu no sistēmas komponentēm, ar ļoti minimālām zināšanām par šo komponenšu mijiedarbību. Līdz ar to ar ļoti mazam zināšanām par sistēmu, kuru mēs vēlējāmies apgūt.

Nākošais autors, ar kura darbiem es iepazinos bija Daniels Aronsons (Daniel Aronson), kurš uzskatīja, ka domāšanas sistemalogija ir pārsvarā informācijas analīze sistēmā (to ko Russell Ackoff sauca par sintēzi)

Sistemātiskā domāšana var tikt izmantota:

Visas sistēmas darbības izprašanai Iepriekšējo labojumu izraisīto kļūdu apzināšanai Jautājumos, kur apkārtējā pasaule ietekmē kādas konkrētas darbības Problēmrisinašanai, kur atrisinājums nav acīmredzams

Kā piemērs domāšanas sistemaloģiju būtu nepieciešams izmantot analizējot firmās vai kādas darbības ilgstošas sekas, piemēram, cilvēk darbību ietekmi uz apkārtējām bioloģiskajam sistēmām, cilvēk darbības ietekmi uz ekonomiskajām sistēmām un cilvēk darbības ietekmi uz sociālajām sistēmām.

Daniel Aronsons uzskata un es viņam piekrītu, ka nozare, kur domāšanas sistemaloģija palīdz visvairāk ir inovācijā un optimizācijā, jo vieglāko atbildi (nav svarīgi vai pareizu vai nepareizu) uz kādu problēmu var atrast diezgan ātri, bet visefektīvāko un elegantāko atbildi uz kādu jautājumu ir daudz grūtāk sameklēt.

Nobeigums

Apjēgt domāšanas sistemoloģijas pamatus nav sarežģīti, bet iemācīties šos pamatus pielietot sadzīvē un ikdiena prasa nelielu meistarības un prakses līmeni. Iedomājaties cik ideāla būtu katra cilvēka dzīve, ja mēs nedarītu lieku, nevajadzīgu darbu, neizšķiestu velti resursus un laikus, neradīti paši sev problēmas, kuras pašiem vēlāk ir jārisina. Mācēt pareizi sastādīt prioritātes, skaidrāk saprast vidi, kura mēs dzīvojam un nepārdomāt mūsu darbības pēc tam kad esam jau tās izdarījuši. Uzskatu, ka domāšanas sistemaloģija ir pats pamats mūsu sabiedrības uzlabošana un katra indivīda dzīves līmeņa uzlabošanai.