Kārlis brauca savā Tdeškā pa šoseju. Viņs nebija stereotipiskais Tdeškas šoferis, kurš brauktu kā ar sporta mašīnu un apdraudētu gan sevi, gan indējot kokus un dabu kas atrodas apkārt, taču šovakar arī viņš mēģināja iespiest pedāli grīdā, uzreiz pēc tam kad kaimiņš bija palīdzējis iestumt mašīnu. Šī diena bija murgu murgs. Atgriezies no darba Maximā,viņš atrada savu sievu virtuvē ar viņas kolēģi,abi sēdēja virtuvē ēda Kārļa saldumus un spēlējās ar Kārļa Lego. Pirms tam darbā viņam samazināja algu par 4eiro, jo lūk Kārlis iepriekšējā vakarā kopā ar kolēģi bija izdzēruši noliktavā divlitru alu un uzkoduši desas lunķi,par ko protams nebija samaksājuši. Kārlis nospļāvās un izlēma doties uz Tdešku saietu un pavadīt brīvdienas tur Vienatnē ar pārējiem čaļiem un džusēm kam dīzelis asinīs,kuri varētu palīdzēt atrisināt problēmas ar auto starteri.
Jo vairāk viņš gāzēja, jo vairāk melnu kvēpu nāca pa cauro izpūtēju laukā un indēja gan pašu Kārli gan saieta dalībniekus,un krāsojot visu apkārt esošo tumši melnā krāsā! Kārlis mēģināja nospolēt,taču nekas nesanāca,jo diemžēl nebija uzsnidzis sniegs un auto nepietika jaudas.Kārlis izdomāja ko pavisam sev neraksturīgu,Kārlis ieskrējās ar auto ,vairāk kā uz 60 km/h ,Auto nēsājās un ļurinājās viss drebēja un klabēja, bet Kārlis pat nedomāja mazināt ātrumu. Atskanēja telefona zvans. Zvanīja viņa sieva ,teica lai atzvanot,ka nepietiekot kredīts. Kārlis atzvanījis sievai, ieslēdzis skaļruni runāja ar sievu un deva sievai iespēju parunāt. Viņas paskaidrojumi bija, ka tas tā tikai izskatās un neesot spēlējusies ar viņa Lego un saldumus vēl jo mazāk esot ēdusi. Kārlis ceļa vidū nobremzēja un uzkliedza uz sievu, lai netur viņu par idiotu. Uzcelts Lego tornis no sarkanajiem kauliņiem un galā uzliktais karodiņš neizskatās pēc "Neesam ņēmuši Lego."
Kārļa niknumu iztraucēja cits Tdeškas šoferis,kas mēģināja iedarbināt savu auto,vienīgais ko Kārlis dzirdēja bija Ti ti titititi ti iti,auto neleca.Tas bija pamatīgs trieciens viņa psihei. Kārlis iesēdās savā mašīnā un ietriecās ar galvu panelī un zaudēja samaņu. Kad samaņa atgriezās viņs sevi redzēja slimnīcas palātā. Pie viņa gultas sēdēja,Volodnja,Imants,kaimiņ Juris un raudoša viņa sieva un vēl pāris radinieki. Kārlis nesaprata par ko viņi raud. Viņš ir dzīvs un neizskatās, ka būtu paralizēts vai, kāda cita smaga problēma ar veselību. Taču tad Kārlis ievēroja ko dīvainu. Viņš, taču skatās uz Tdešku no malas. Viņš redz Tdešku noslāpušu. Paskatījies uz izpūtēju Kārlis saprata, ka viņa Tdeška ir mirusi. Viņš saprata, ka tas ir tikai peregars kas nāk no izpūtēja un nav īsts kvēps. Viņa pārgalvība iedzina viņa mīļo Tdešku kapā, viņam nevajadzēja tā skriet pat neskatoties uz to ko izdarīja viņa sieva un priekšniecība. Tagad viņs par savām kļūdām ir samaksājis lielāko cenu kādu var samaksāt.
