Divas puses.4

1.
Katrā no mums mīt divas puses, tērauda kaltas.
Ozols kalst, kas lielākajās vētras izlausts netiks.Radi sevī līdzsvaru un mieru.
Ja reizi lido virs galvas tūkstoš kraukļi, nebīsties - tie reiz nosēdīsies un paversies visums izkrāšņots neskaitāmu zvaigžņu uz kurām tiekties.
Saskati to kas iepriekš palaists garām,dzīves steigā un urbānā vidē.
Tava iekšējā pasaule taps plaša kā zvaigžņotais visums.Ticu sev un dodos savu ceļu, ar paceltu galvu un skatienu taisnu.
Ja dvēsele brīva un acis nemelo, tad sajutīsi manu apziņas plūsmu.
Atveru acis , palūkojos. Man nav bals ko dot bet man ir ko teikt.
Man tā šķiet vai arī dzīvojam Babilonijā.
Simts dievu kurus pielūdzam kā patiesību vienu.
Ar balsīm tronī ceļam, paši uz ceļiem kritam ar šķēpu mugurā.
Skumji par tiem kuri upurējas šai valstij bet velāk tiek izviesti kādā kompostu kaudzē no kuras barojas daļa dievi kas kā cūkas .
Pie mums nekrīt bumbas , te masu hipnoze klonējot nākošo upuru paudzi kas baros ofšoru banku kontus.
No tautas izspiež pēdejo dzīvibas spēku! Kāds vel pagūst uz apsolīto zemi kas bieži kļūst par verga labirintu.
Šeit tikai trūkst svešu zemju pravieši ar baltu krītu uz sienām rakstot.
Un šis valsts liktenis vairs nav tāls no Sodom un Gomorrah!