local-stats-pixel fb-conv-api

Divas Pasaules (Prologs)14

274 0

Pagriezu mūziku uz pašu skaļāku un turpinājām spēli. No trauka izņēmu vienu no papīrīšiem un attaisīju to vaļā. Uz papīrīša bija uzrakstīts delfīns. Sāku smieties un pārējie viesi ziņkārīgi jau centās minēt kas tad ir rakstīts. Mēģināju notēlot delfīna kustības un ielēcu baiseinā.

- Zivs? – viens no viesiem minēja.

Papurināju galvu.

- Valis? – Krista izteica minējumu.

- Nē! – iesmējos.

Atkārtoju delfīna priekšnesumu un beidzot kāds uzminēja pareizi: - Delfīns? – Edvards smējās.

- Jā, beidzot! – tēloju nogurušas kustības.

Pienāca arī Klarisas kārta. Viņa aizgriezās ar muguru pret skatītājiem un izlasīja kartiņu. Pagriežoties viņas seja bija diezgan sašķiebta – tātad viņa nezināja kā šo lietu attēlot. Viņa plātījās ar rokām un nogūlās uz zemi. Viņa tēlojā kā sauļojas, taču daudziem tas atgādināja mirušu cilvēku.

- Mironis? - kāds no zēniem ieteicās.

Viņa smējās tik ļoti, ka tikai pēc piecām minūtēm turpināja priekšnesumu. Klarisa parādīja arī citas kustības līdz es ieminējos: - Vasara?

- Jā, pareizi, Sonja.

Pēc vairākiem citiem priekšnesumiem pārtraucām spēli un turpinājām ballīti. Mūzika tika uzslēgta uz pašu skaļāko un daudzi atgriezās iekštelpās, lai kaut ko uzkostu. Ielēcu baseinā un atradu savas draudzenes. Viņas joprojām nevarēja beigt smieties par Klarisas priekšnesumu.

- Kā iet? – Viktorija uzdeva jautājumu. Viņas tumšie, brūnie mati bija izlaisti un dažreiz peldoties tie uzkrita man uz pleciem.

- Tu man to jautāji jau pirms piecām minūtēm, - smejoties iepļaukāju meitenei.

Laikam viņa vienkārši domāja par kaut ko citu. Viņa neskatījās uz mums, bet acis lūkojās citur. Pagriezu galvu un ieraudzīju jaunus ciemiņus ballītē.

- Ejam prom meitenes! – Viktorija mudināja. Viņa rāva mani un Emīliju aiz rokas un lika kāpt ārā. Drīz vien draudošā attālumā tuvojās ’’padotie un vadoņi’’. Mēs aizskrējām līdz krūmiem un aizlīdām aiz tiem. Lecu uz vienas kājas, jo tikai vienā man atradās pludmales čības, arī mati bija izpūruši.

- Kāpēc mēs slēpjamies? – Lilija nesaprata. Viņa bija mums sekojusi visu šo laiku nezinot, kas notiek.

- Ir ieradusies bišu māte, - Viktorija pavēstīja. – Meitenes izejam pastaigā! – viņa ierosināja.

- Mēs negribam nokavēt šovu! – pārējās draudzenes čīkstēja. – Mēs paliksim!

- Vika, dodies ar viņām, - pasmaidīju draudzenei. – Es iziešu viena.

Pēc ļoti ilga laika izgājām no krūmiem, kuri bija ar dzelokšņiem. Lilijas kājas bija asiņainas, kamēr Loras mati bija pilni ar lapām. Aizskrēju līdz mājai, kur atradu savu somu un pārvilku pāri baltu pludmales kleitiņu un sasēju matus vieglā astē. Devos ārā pa parādes durvīm, tomēr mani kāds iztraucēja.

- Kur tu biji palikusi? – Eds jautāja. – Es jau sāku uztraukties.

- Es biju kopā ar meitenēm, kamēr tu spēlēji monopolu, - atbildēju.

- Tad kur tu ej bez manis? – Eds vaicāja. Tomēr es viņam rūpēju.

- Es vēlos pastaigāties, - smaidīju.

- Es nākšu tev līdzi, - zēns sacīja un uzvilka treniņjaku.

Kad beidzot tiku projām no kņadas un skaļās mūzikas, vēlējos justies nepiespiesti un brīvi. Skrēju pa ceļa vidu, kamēr ieraudzīju, ka Eds cenšas mani noķert. Biju metrus priekšā, taču viņš mani noķēra un nelaida vaļā.

- Viltniece, - zēns mani joprojām turēja cieši.

Drīz mājas palika retākas un ceļš šaurāks. Jau tuvojoties okēnam varēju dzirdēt tā šalkas un vieglos vēja pūtienus.

Drīz no nekurienes Eds izvilka sērfošanas dēli un sāka skriet ūdeņa virzienā.

- Tu nopietni? – es izbrīnīta izsaucos.

- Vēl nopietnāk nekā jebkad, - viņš izsaucās un drīz jau bija ūdenī.

Pēc kāda brīža viņš jau ķēra pirmos viļņus. Pēc dažādu filmu skatīšanās es pārtraucu sērfot naktī, jo man bija bail. Taču vai tas ir iestāstāms viņam?

- Nevajag domāt par nākotni, - viņš sacīja un apskāva mani. – Tagad nav laika bažām, ir vasara.

- Piedod, tā ir mana izvēlē, - čukstēju. – Man vienkārši nav citas izvēles.

- Kas? – zēns nesadzirdēja.

- Nekas, viss kārtībā, - mierīgi atteicu, taču slaucīju asaru, kura pilēja pa vaigu. – Nav laika domāt par nākotni; es tev piekrītu.

***

Paņem savu īkšķi. Izstiep to gaisā. Aizver vienu aci un pieliec mēnesim priekšā pirkstu. Redzi? Nav svarīgi kur tu pasaulē būtu, pirksts vienmēr būs lielāks par mēnesi – es tevi atcerēšos.

Nākamā - Divas Pasaules #2

274 0 14 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 14

0/2000

Turpini, man patīk emotion

4 0 atbildēt
TURPINI!!!
3 0 atbildēt
Noteikti turpini emotion
1 0 atbildēt

Man arī ļoti patīk! Turpini!

1 0 atbildēt

emotion  turpini

1 0 atbildēt
Noteikti turpini, ļoti patīk emotion
1 0 atbildēt

Turpini!emotion

1 0 atbildēt

Dear John emotion

Sākums interesants emotion

1 0 atbildēt
12 avatars12

Šo stāstu neesmu lasījusi, bet intereses pēc izlasīju šo nodaļu, interesanti, +

0 0 atbildēt
Noteikti turpini!! Man patīk. emotion
0 0 atbildēt
Bet nevajadzētu būt prologam?
0 0 atbildēt