Nakts tukšumā - debesīs klusās
Zvaigznēm mirdzošām,
Tumsa pagalmā ieradās.
Atnesa aukstos vējus
Un lietus pierimās.
Ielas klusē,
Un gaisma ieslēdzās istabā.
Loga tuvumā stāv cilvēks.
Itkā nekas īpašs,
Bet tomēr.
Rīts vēl nav pienācis,
Un cilvēks sēž nomodā,
Diez ko viņš tagad nodomāja.
To nevar zināt neviens.
Varbūt tukšums,
Varbūt kas cits.
Sejā viņam rūgtums,
Asaras un sāpes.
Vai laime ir aizgājusi?
Vai tā kādreiz atnāks?
Laikam tā jau tā jau tur ir bijusi,
Tikai viņš nespēja to novērtēt.