Sveiks lasītāj.
Garo un vēso vasaru dienu valdzinājums atkal novedis mani pie rakstīšanas. Šoreiz dzen esmu nolēmis savus darbus neiegrūst dziļā atvilktnē noputēšanai, bet pamazām dalīties arī ar interesentiem un Tevi, lasītāj.
Vari rēķināties šajā profilā turpmāk atrast literatūru (visbiežāk dzejas formā) vismaz divas reizes nedēļā: piektdienās un svētdienās. Vienmēr atvērts veidot atvērtu dialogu. Ieinteresēju? Piesako mana profilam un apmainīsimies idejām kopā! /Ikars
I
Ak, slaidā cigarete mana.
Tavs nikotīna valdzinājums mani tonakt
uzrunāja.
Tādēļ liku tevi starp zobiem un piededzināju.
Kamēr manas plaušas un elpvadu
Tavi dūmi ar viltu
Savaldzināja.
Ak, kā man tonakt sala.
Bet tavs toksiskais skūpsts dega koši
Un tā- tava patiesā vara.
Un nē, man nebija gana.
Tādēļ vilku dūmus vēl dziļāk
Kamēr mans ķermenis kāsējot kliedza
Dēļ smagnēja tvana.
Bet, dūmu priekškaram krītot, pavērās īstenība.
Uz asfalta mirusi gulēja
Mūsu kremētā
Mīlestība.
Nē! Kā gribējās tavu līķi savākt,
To kopā salipināt
Likt starp zobiem, to skūpstīt
Un no jauna piededzināt!
Nu dien, mīlestība mana.
Mana alkatības liesma tevi dzīvu
Sadedzināja.
Tādēļ savācu tevi un nopirku skaistu urnu
Un, kad domās kavējos,
Tavus pelnus kopā jaucu
Ar savu vakara vīnu.
Ak, slaidā cigarete mana
Arī mani tu esi sadedzinājusi
Dzīvu un tā -
Tava patiesā vara.