local-stats-pixel fb-conv-api

Cigarete1

64 0

Sveiks lasītāj.

Garo un vēso vasaru dienu valdzinājums atkal novedis mani pie rakstīšanas. Šoreiz dzen esmu nolēmis savus darbus neiegrūst dziļā atvilktnē noputēšanai, bet pamazām dalīties arī ar interesentiem un Tevi, lasītāj.

Vari rēķināties šajā profilā turpmāk atrast literatūru (visbiežāk dzejas formā) vismaz divas reizes nedēļā: piektdienās un svētdienās. Vienmēr atvērts veidot atvērtu dialogu. Ieinteresēju? Piesako mana profilam un apmainīsimies idejām kopā! /Ikars

I

Ak, slaidā cigarete mana.

Tavs nikotīna valdzinājums mani tonakt

uzrunāja.

Tādēļ liku tevi starp zobiem un piededzināju.

Kamēr manas plaušas un elpvadu

Tavi dūmi ar viltu

Savaldzināja.

Ak, kā man tonakt sala.

Bet tavs toksiskais skūpsts dega koši

Un tā- tava patiesā vara.

Un nē, man nebija gana.

Tādēļ vilku dūmus vēl dziļāk

Kamēr mans ķermenis kāsējot kliedza

Dēļ smagnēja tvana.

Bet, dūmu priekškaram krītot, pavērās īstenība.

Uz asfalta mirusi gulēja

Mūsu kremētā

Mīlestība.

Nē! Kā gribējās tavu līķi savākt,

To kopā salipināt

Likt starp zobiem, to skūpstīt

Un no jauna piededzināt!

Nu dien, mīlestība mana.

Mana alkatības liesma tevi dzīvu

Sadedzināja.

Tādēļ savācu tevi un nopirku skaistu urnu

Un, kad domās kavējos,

Tavus pelnus kopā jaucu

Ar savu vakara vīnu.

Ak, slaidā cigarete mana

Arī mani tu esi sadedzinājusi

Dzīvu un tā -

Tava patiesā vara.

64 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

 emotion 

0 0 atbildēt